Līgai un Jānim no Alojas nācās vilties, attaisot konservu ar šprotēm, jo, lai gan uz etiķetes rakstīts, ka jābūt zivīm, — šprotu vietā bija gaļa ar rīsiem, vēsta "Bez Tabu".
Vēl grūtāk izskaidrojamu situāciju padara tas, ka pāris esot iegādājies tieši šprotes ar zīmola nosaukumu “Keano”, jo izrādās, ka tās Latvijas tirgū vairs nepārdodot kopš 2014. gada, proti, - kopš laika, kad pēc Krimas aneksijas Krievija noteikusi embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
Pāris atceras, ka divas bundžas ar zivju konserviem it kā esot iegādājušies “Top!” veikalā Salacgrīvā, tomēr čeku nav izdevies saglabāt, tādēļ arī veikala pārstāvji atteicās komentēt situāciju, — turklāt veikala reģistrā neesot informācijas, ka “Keano” šprotu zīmols pēdējos gados tiktu pārdots.
Abās iegādātajās bundžās esot bijusi gaļa ar rīsiem, lai gan uz etiķetes skaidrā krievu valodā rakstīts “Rīgas šprotes eļļā”, (lieki piebilst, ka šprotu pārdošana ar krieviskajiem nosaukumiem ir pretlikumīga, jo informācijai par preci jābūt pilnīgai un pieejamai valsts valodā). Un vēl uz konkrētajām divām iepakotajām bundžām, kuras iegādājās Līga un Jānis, - neesot gan ne derīguma termiņa, ne reģistra numura.
Tad nu par zīmola izcelsmi zināms, ka šprotu firma “Keano” esot bijis savulaik viens no populārākajiem augstas kvalitātes šprotu tirgotājiem Krievijā, kuri zināmi ar ne vien ar augsto kvalitāti, bet arī stingrām prasībām — tā vismaz to mums skaidro Ventspils konservu fabrikas bijušais valdes priekšsēdētājs Ingus Klindžāns, kurš līdz 2014. gadam sadarbojies ar šo zīmolu. Arī Ingus ir neizpratnē par šo gadījumu un neredz nekādu ražotāja loģiku, jo ir pārliecināts, ka zīmols nekad neesot nodarbojies ar gaļas ražošanu.
