Vienvirziena solidaritāte
Krievijas embargo Latvijas zivju produkcijas importam nozarei nebija nekāds pārsteigums.
Jau pagājušajā gadā tika saņemti vairāki nopietni mājieni, ka šprotu ražotājiem jārēķinās ar lielākā noieta tirgus slēgšanu. Kopš 4. jūnija, kad tas ir noticis oficiāli, tikai naivie var noticēt skaidrojumam, ka vaina ir šprotu kvalitātē, kā to apgalvo krievi, nevis politikā. Latvijai sods par prezidentūru Eiropas Savienībā un atbalstu sankcijām pret Krieviju ir zivju apstrādes nozares un šprotu ražotāju iznīcināšana. Atcerēsimies – uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumu.
Ko tas nozīmē Latvijai – vairākus tūkstošus sezonālo un pastāvīgo bezdarbnieku, no kuriem daudzi gatavojas pirkt biļetes vienā virzienā. Zivju apstrāde ir tikai daļiņa no nozares – lai šprotu bundža nonāktu veikalā, ir jāsaražo iepakojums, ir jānodrošina transporta loģistika – tātad bez darba paliek ne tikai zivju vērēji, kā gribētos priekšstatīt, bet virkne atbalsta nozaru darbinieku. Kopējā ietekme uz valsts ekonomiku varētu būt vienkārši graujoša.
Vai to apzinās Latvijas valdība? Jā, apzinās. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sola zvanīt trauksmes zvanus – informēt Eiropas Komisiju, varbūt rosināt kādas nodokļu atlaides zivrūpniekiem. It kā palīdzība zivsaimniekiem būšot līdzīga kā piensaimniekiem. Hm, ja tā, tad diez kas nav – jo piena zemnieki un piensaimnieki jau labu laiku runā par sagrautu nozari. «No Eiropas nekāda atbalsta gan nebūs, jo vairākkārt norādīts, ka ražotājiem bija jārēķinās ar Krievijas tirgus nestabilitāti,» atzina zemkopības ministrs. Jā, pat ministrs saprot, ka pasakas par solidāro un saprotošo Eiropu ir beigušās. Latvijai Eiropas Savienības ekonomiskajā karā ar Krieviju jābūt vien lielgabalu gaļai. Solidaritāte izpaužas vienpusēji – bēgļu uzņemšanas jautājumos mums jābūt solidāriem, bet ar mums solidāram nav jābūt nevienam. Šādā situācijā ir tikai viens jautājums – vai Latvijas ārpolitiku bija iespējams virzīt tā, lai Krievijas sitieni nebūtu tik sāpīgi? Pieņemu, ka zivsaimnieki un šprotu ražotāji teiks – jā, vainīgas ir Latvijas amatpersonas ar savu mutes palaišanu Krievijas agresijas jautājumos. Nekādas pārliecības gan par to, kā būtu, ja būtu – nevar būt. Visticamāk, ka šprotu embargo tiktu noteikts arī tad, ja visas amatpersonas savas mēles būtu ielocījušas mīkstākā vietā. Taču katram embargo ir sākums un, būsim cerīgi – arī beigas. Cik drīz tās pienāks – tas jau ir atkarīgs no mērķtiecīgas un talantīgas politikas. Latvijas amatpersonu lielākais izaicinājums būtu panākt embargo atcelšanu, vēl pirms zivju apstrādes nozare ir izlaidusi garu neatgriezeniski un visi pieminētie darbinieku tūkstoši ir nopirkuši biļeti vienā virzienā.
Līdz tam būtu pamats ļoti nopietniem valsts atbalsta pasākumiem šprotu ražotājiem, un ar nodokļu atlaidēm tur nepietiks. Iespējams, būtu jāveic valsts stratēģiskie iepirkumi, lai atbalstītu 20 uzņēmumus, kas tagad paliks bez ieņēmumiem. Kāpēc gan šprotes neiepirkt un nesūtīt Ukrainas armijas pārtikas apgādei? Tā būtu ļoti simetriska atbilde Krievijas embargo noteicējiem. Ja jau valstij ir desmitiem miljonu eiro, kurus aprakt gudrona dīķos, un simt miljonu greznai ES prezidentūrai, tad atradīsies arī zivju produkcijas ražotājiem.
Jācer arī, ka valsts ir nopietni padomājusi par mārketinga kampaņām šprotu ražotāju atbalstam. Pirmkārt, mudinot pašus Latvijas iedzīvotājus pirkt un ēst šprotes. Sociālajos tīklos šāda kampaņa jau iet pilnā sparā – katrā ģimenē pa šprotu bundžai nedēļā (vai dienā). Teiksiet – naivi? Iespējams, toties iedarbīgi – arī tas ir patriotisms. Valsts apmaksātas mārketinga kampaņas būtu nepieciešamas arī ārzemēs – ja jau Ķīnas tirgus tiek uzskatīts par potenciālo Krievijas tirgus aizvietotāju, tad ar vienu izstādi Šanhajā, kur mūsu šprotu bundžiņas esot labi izskatījušās, nepietiks. Galu galā arī kaimiņvalstu – Skandināvijas valstu iedzīvotāji varētu izrādīt solidaritāti ar Latviju, ēdot šprotes, vien viņiem būtu jādara zināms, cik gards ir šis produkts.
Un ja nu Krievija pēc trim mēnešiem šprotu embargo atcels? Lieliski. Bet visi iepriekšminētie pasākumi būs parādījuši, ka Latvijas valdība nestāv ar izstieptu roku Eiropas aizdurvē un ir spējīga aizstāvēt ražotājus un strādniekus savā valstī.