Iestājoties vasarai arvien vairāk laika pavadam pie dabas - pļavās, mežos, dārzā. Tomēr patīkamo atpūtu var sabojāt pavisam mazs posmkājis - ērce. Svarīgi ir laicīgi pamanīt to, kad ērce ir piesūkusies un to rūpīgi noņemt. Tomēr nereti gadās, kad pēc ērces izņemšanas, pāris dienu laikā, veselības stāvoklis pasliktinās. Tāpēc rūpīgi izlasi, kādi simptomi var parādītes pēc ērces izņemšanas un kā izvairīties no šiem posmkājiem!
Šogad 28.februārī - Reto slimību dienā, aprit 3 gadi, kopš Bērnu slimnīcā tika izveidots un darbību uzsāka Reto slimību koordinācijas centrs (RSKC). Tas organizē kā bērnu, tā pieaugušo reto slimību pacientu ārstniecību un aprūpi, un rosina sadarbību dažādu speciālistu un iestāžu starpā.
Tuvojoties Starptautiskajai Reto slimību dienai, kas ik gadu tiek atzīmēta 28.februārī, aktualizējas jautājums - cik daudz zinām par retajām slimībām, to diagnostiku, ārstēšanas iespējām un situāciju Latvijā? Uz šiem un citiem saistītajiem jautājumiem atbild Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja Ieva Mālniece, Reto slimību kabineta pediatre Madara Kreile un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Pēdējo 30 gadu laikā 60% līdz 70% jauno slimību rodas cilvēku un savvaļas dzīvnieku mijiedarbības dēļ, secināts Pasaules Dabas fonda (PDF) jaunajā ziņojumā "Covid-19: steidzams aicinājums aizsargāt cilvēkus un dabu".
Šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā pusē gadījumu iedzīvotāju mirstības cēlonis bija saistīts ar asinsrites sistēmas slimībām, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskā statistika.
Saistībā ar Covid-19 izplatīšanos noteikto distancēšanās pasākumu dēļ šajā pavasarī Latvijā samazinājusies arī citu elpceļu slimību izplatība, stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Latvijas Reto slimību reģistrā iekļauti 5897 cilvēki, kuriem diagnosticētas 876 dažādas retas slimības, taču Latvijas Reto slimību alianse lēš, ka Latvijā ir ap 140 līdz 160 tūkstošiem cilvēku ar retām slimībām.
Pagājušās nedēļas lietavas nodrošināja augsni ar mitrumu, taču veicināja dažādu slimību tālāku attīstību un izplatību kultūraugu platībās, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) publiskotā informācija.
Pagājušajā gadā 55,3% gadījumu iedzīvotāju mirstības cēlonis bija asinsrites sistēmas slimības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) provizoriskā statistika.
Pagājušajā nedēļā Latvijā gripas intensitāte samazinājās par 25,8%, tomēr slimība nedēļas laikā laupījusi vēl 11 cilvēku dzīvības, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa (SPKC) dati.
«Katras 30 sekundes kāds salauž kaulus osteoporozes dēļ,» šādu biedējošu un maldinošu informāciju biedrības Veselības projekti Latvijai pētnieki atrada, pētot sabiedrības informēšanas kampaņas Latvijā.
22 gadus vecais Džordans Mads no Hallas jau divus mēnešus cieta no klepus, taču, kad viņš devās par savām problēmām sūdzēties pie ārstiem, tie viņam pateica, ka puisim ir kakla vēzis, raksta “The Daily Star”.
Septiņus gadus vecā Logan Mountkāsla, kuram pērn Decembrī tika diagnozēta nearstējama ģenētiskā slimība, sapnis piepildījās, kad viņš spēļu kāzās varēja apprecēt savu mammu Džolīnu, raksta “The Sun”.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informatīvā bukletā aicina no ārvalstīm Latvijā neievest augus, sēklas, augļus, dārzeņus un ziedus, jo tajos var slēpties svešzemju kaitēkļi un slimības, liecina VAAD mājaslapā ievietotā informācija.
Kokiem tāpat kā cilvēkiem mēdz piemesties dažādas kaites un kaitēkļi. Rīgas reģionā šogad strauji savairojusies ievu tīklkode. Kāpura stadijā tā kokus ietin bālos zīda plīvuros un pilnībā apēd lapotni. Citas slimības moka gobas un kastaņas. Toties Talsu ozolu audzes pēc pamatīgas izretināšanas, cerams, būs tikušas vaļā no savas kaites.
Visas retās slimības būtu jāskata Eiropas kontekstā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Ierēdņu neizpratnes un vilcināšanās dēļ no valsts budžeta piešķirtie papildu pieci miljoni eiro reto slimību pacientu ārstēšanai aizvien nav pieejami, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kardiologs, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs Andris Skride.
Patlaban Latvijā reto slimību jomā lielākais klupšanas akmens ir diagnostikas nepieejamība, sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Reto slimību centra vadītāja Ieva Mālniece.