Pandēmijas laikā cilvēki biežāk ārstējušies ar interneta palīdzību

Pēdējā gada laikā no 27% uz 33% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri slimības gadījumā uzsākuši ārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.

Lai arī tendenci interesēties par savu veselību speciālisti kopumā vērtē pozitīvi, svarīgi ir apzināties, cik ilgi tas notiek un kurā brīdī pašārstēšanās var kļūt veselībai bīstama.

Pētījums atklāj, ka kopumā pašārstēšanos vismaz vienu reizi uzsākuši 10% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet 23% to darījuši regulāri, pat vairākas reizes gadā. Visbiežāk pašārstēšanos pēdējā gada laikā uzsākuši cilvēki vecumā no 25 līdz 44 gadiem (42%), cilvēki ar augstāko izglītību (36%) un sievietes (35%). Savukārt visretāk saslimšanas gadījumā internetam uzticējušies seniori (26%) un iedzīvotāji laukos (25%).

"Tas ir labi, ka cilvēki internetā meklē iemeslu un iespējamo risinājumu savai sāpei vai simptomiem, taču problēmas var rasties tad, ja netiek pārbaudīts un kritiski izvērtēts informācijas patiesums. Otra lieta - vai cilvēks, atrodot informāciju par to, kā rīkoties saslimšanas gadījumā, tiešām seko ieteikumiem, nevis pats nosaka diagnozi un izvēlas medikamentus. Jāņem vērā arī fakts, ka daudzām slimībām mēdz būt līdzīgi simptomi un, lai uzsāktu pareizu ārstēšanos nepieciešama speciālista konsultācija. Tāpēc jebkurā gadījumā ieteicams nepaļauties tikai uz dakteri internetu, bet gan sazināties ar savu ģimenes ārstu vai aiziet uz tuvāko aptieku, lai kopā ar aptiekāru nolemtu par piemērotāko ārstēšanās metodi konkrētajā situācijā," stāsta Mana Aptieka farmaceite un Tukuma aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Arī Veselības centra 4 ģimenes ārste Ilze Skuja piekrīt, ka tendence interesēties par savu veselību un iespējamajiem risinājumiem saslimšanas gadījumā ir vērtējama pozitīvi: "No vienas puses, šie 33% aptaujāto, kuri ir meklējuši informāciju internetā, drīzāk ir mazs rādītājs, jo liecina, ka vairums iedzīvotāju tomēr par savu veselību ārpus ārsta kabineta neko daudz neinteresējas. Bet, no otras puses, jautājums ir par to, cik ilgi viņi to dara, jo pašārstēšanās vienā brīdī var sākt kaitēt veselībai. Lai tas nenotiktu, gan ārstiem, gan farmaceitiem ir jāskaidro pacientiem, kā meklēt informāciju, kur to darīt un kurā brīdī pārtraukt pašārstēšanos."

Kāda ir pareizā rīcība saslimšanas gadījumā?

Kā norāda ārste, pandēmijas laikā cilvēki bieži vien nav vērsušies pie ģimenes ārsta, jo nav jutušies ērti vai nav gribējuši traucēt ārstu ar savām veselības problēmām. Arī aptiekās novērots, ka cilvēki biežāk teikuši, ka viņiem kauns zvanīt ģimenes ārstam par savām veselības problēmām. Šādos gadījumos speciālisti iesaka sākt ar slimības simptomu izvērtēšanu. Piemēram, ja tā ir vienkārši saaukstēšanās, tad var pārskatīt esošo zāļu skapīti un lietot jau iepriekš pārbaudītus medikamentus, vēršot uzmanību uz to derīguma termiņu. Tomēr, ja simptomi pirmajās dienās neizzūd, tad ir jāvēršas pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai farmaceita. Turklāt pandēmijas laikā ir jāatceras, ka arī Covid-19 vīrusu mēdz pavadīt līdzīgi simptomi kā pie saaukstēšanās, tāpēc saslimšanas gadījumā ir jāpaliek mājās un jānovēro sava veselība.

"Pandēmijas laikā tiešām daudzi pacienti kautrējās meklēt palīdzību pie ārsta, jo tikai šī gada pavasarī, pēc vairāku mēnešu pauzes, atsākās ierastā pacientu aktivitāte. Diemžēl rezultātā ir ļoti daudz pacientu ar ielaistām slimībām un hroniskām kaitēm. Turklāt ir vērts atcerēties, ka ir gadījumi, kad it kā ikdienišķām saslimšanām var būt līdzīgi simptomi kā nopietnām un reizēm pat dzīvībai bīstamām slimībām, tāpēc ir svarīgi jebkuru aizdomu gadījumā savlaicīgi doties pie ārsta un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus," piebilst ģimenes ārste Ilze Skuja.