Jaunā valdība nolēmusi īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības pierobežas skolām un to saglabāšanai. Šo novadu vadītāji gan skeptiski raugās uz šādiem valdības plāniem, uzskatot, ka diez vai to vairs var izdarīt, jo «vilciens lielā mērā jau aizgājis». Lai to apturētu, jārīkojas kompleksi, arī reģionālo reformu īstenojot pārdomāti.
Tā kā pašvaldības nereti visai formāli piegājušas skolu tīkla sakārtošanai un tikai 18 vietvarām izdevies ietaupīt no izglītības iestāžu slēgšanas vai reorganizācijas, solītais pedagogu algu pieaugums varētu izpalikt, – tādas bažas paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Pašvaldības iebilst.
Domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018.gadā.
Skolēnu pārvadājumiem pašlaik tērē ievērojamas summas no pašvaldību budžeta. Bet, ja mācību iestādes īstenos vidusskolu reorganizāciju, kā paredz skolu tīkla pētījums, maršrutu tīkls pieaugs vēl vairāk. Vietvaras raizējas, ka līdz ar to izdevumi palielināsies gan tām, gan skolēnu vecākiem, bet ceļš līdz skolai kļūs tik tāls un apgrūtinošs, ka daļa lauku bērnu var palikt bez vidējās izglītības.
Rīgas dome nesteigsies sekot Izglītības un zinātnes ministrijas piesaistīto ekspertu sagatavotajiem ieteikumiem par skolu tīkla reorganizāciju galvaspilsētā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).
Skolu tīkls sagaidīs krietni mazākas izmaiņas nekā citkārt, jo pašvaldību vēlēšanu gadā kādas izglītības iestādes slēgšana būtu nu ļoti nepopulārs lēmums. Reorganizāciju maisam gals paspruks vaļā nākamgad un visvairāk ietekmēs vidusskolas posmu, jo stāsies spēkā noteikumi par minimālo skolēnu skaitu tajā.
Pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājām jāveido tāds Latvijas izglītības iestāžu tīklu, kas ļaus risināt jautājumu arī par skolēnu un skolotāju proporcijas paaugstināšanu skolās, jo patlaban vidējā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagogu ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību.
Izglītības un zinātnes ministrija nākamā gada pavasarī būs gatava iepazīstināt pašvaldības ar optimālo skolu tīkla kartējumu, sniedzot arī aprēķinus, ko vietvaras iegūtu vai zaudētu, slēdzot vai reorganizējot skolas savā teritorijā.
Šobrīd Latvijā ir 142 skolas, kurās mācās 70 un mazāk skolēnu. Daudzās no tām ir apvienotās 7. – 9. klases, un, visticamāk, šīs mācību iestādes nevarēs izpildīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasību – nodrošināt šajā posmā kopumā vismaz 21 audzēkni.
Latvijā šobrīd ir 12 pamatskolas, kurās 7.–9. klasēs kopumā mācās mazāk nekā desmit skolēnu. Ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā minimālo slieksni šajā posmā ieteiks 21 skolēnu, tās varētu būt vienas no pirmajām, kuras nāktos reorganizēt, jo IZM šo skolu pedagogiem sola krietni mazākas algas. Pašvaldības šādu soli vērtē kā diezgan negaidītu un neizdiskutētu, taču daļa vietvaru, izrādās, jau pieķērušās pamatskolu reorganizācijai.
Skolu tīkla optimizēšana šobrīd ir viena no izglītības nozares aktualitātēm. Lai vezums straujāk kustētos uz priekšu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) palīgos nākuši parlamentārieši, kas ķērušies klāt «ideālā» skolu tīkla kartējumam.