Šobrīd Latvijā ir 142 skolas, kurās mācās 70 un mazāk skolēnu. Daudzās no tām ir apvienotās 7. – 9. klases, un, visticamāk, šīs mācību iestādes nevarēs izpildīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasību – nodrošināt šajā posmā kopumā vismaz 21 audzēkni.
IZM jau ir draudējusi, ka pēc pāris gadu pārejas perioda mazajām skolām, kas netiks reorganizētas, varētu tikt apcirpti koeficienti, kas nozīmētu mazākas algas šā posma pedagogiem.
IZM mājaslapā publicētajā sarakstā ir 123 pamatskolas, 16 sākumskolas un trīs vidusskolas, kurās bērnu skaits svārstās no 11 līdz 70. Kā rāda skaitļi, 7. - 9. klasēs mazāk nekā 21 skolēns ir lielā daļā šo mācību iestāžu, piemēram, Skrundas novada Jaunmuižas pamatskolā - 5 skolēni, Jēkabpils novada Dunavas pamatskolā - 6, Neretas novada Sproģu pamatskolā - 7, Preiļu novada Priekuļu pamatskolā - arī 7, Nīcas novada Rudes pamatskolā 8 utt. Arī Krustpils novada Atašienes vidusskolā, kurā mācās 58 audzēkņi, situācija nav labāka: 7. - 9. klasē ir vien 9 bērni, bet 10. - 12. klasē - 25, bet Gulbenes novada Gulbīšu vidusskolai šā posma nav jau otro gadu, bet patlaban to reorganizēt liedz Eiropas Savienības dabaszinību kabineta projekts.
Pašvaldībām nu būs jādomā, ko darīt ar mazajām pamatskolām: reorganizēt vai ne. Daļa jau ir pārtapusi par sākumskolām, bet to sarakstā ir vien 16. Jēkabpils novada domes Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele, kuras pārziņā ir arī Krustpils, Viesītes, Salas un Aknīstes novadu skolas, paredz, ka situācija būs ļoti grūta. Ar labāko gribu nevar skolās, kurās klasē ir 3 līdz pieci bērni, panākt, lai 7. - 9. klasēs kopumā būtu 21 skolēns. Jēkabpils novadā vissūrāk ar izglītojamo skaitu ir Dunavas un Dignājas pamatskolās, arī Rubeņu skolā ir tikai mazliet labāk. Blakus - Krustpils novadā - ir divas pamatskolas un vidusskola, bet tur aina nav labāka. Skaidrs, ka ar pāris bērniem klasē kvalitāte nav samērojama ar tādu, kurā ir vismaz 8 bērni. Ko darīt? Vajadzētu reorganizēt, taču pašvaldības deputāti esot kā mūris pret - ne par slēgšanu, ne reorganizāciju nevarot būt ne runas. Arī par Atašienes vidusskolu uzstādījums esot viens: tā bija, ir un būs. «Skaidrs, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, neviens šādu soli negribēs spert, un tad nu būs vien pašvaldības budžetam jāvelk finansiālais slogs. Kamēr spējam savilkt galus, acīmredzot nekas nemainīsies. Varbūt tikai tad, ja teju visu naudu apēdīs izglītības iestādes un dotācijas skolotāju algām, sāks domāt, kā sakārtot skolu tīklu,» bez īpaša optimisma nākotnē raugās E. Ūbele.
Madonas novadā nākamajā mācību gadā par sākumskolu pārtaps vien Mārcienas skola. Par pārējām četrām mazajām (Degumnieki, Vestiena, Lazdona, Mētriena) vēl jādomā, teica pašvaldības izglītības darba vadītāja Solvita Seržāne. Turklāt demogrāfijas līkne ir kā zāģa zobi - te uz augšu, te leju. Vienugad 1. klasi izdodas nokomplektēt, tad citugad - ne. Vai tāpēc reformēt skolu? Nenoliedzami pilsētas skolas nosmeļ arī lauku «krējumu» - ne velti Madonā skolēnu skaits audzis par 6%, kamēr laukos tas ir krities.
Gulbenes novadā par skolu tīkla optimizāciju esot jau laikus padomāts - septiņām mazajām skolām dažādi nākotnes varianti izstrādāti, un to īstenošana būs atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp jaunā algu modeļa. Šogad jau nolemts par Daukstes pamatskolas slēgšanu, bet nevar jau arī izretināt visu tiktāl, ka lielas teritorijas paliek bez skolas, norādīja Gulbenes novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, izsakot gandarījumu par paredzēto pārejas periodu, kura laikā pašvaldības varēs izsvērt, kā rīkoties tālāk.