Latvijā šobrīd ir 12 pamatskolas, kurās 7.–9. klasēs kopumā mācās mazāk nekā desmit skolēnu. Ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā minimālo slieksni šajā posmā ieteiks 21 skolēnu, tās varētu būt vienas no pirmajām, kuras nāktos reorganizēt, jo IZM šo skolu pedagogiem sola krietni mazākas algas. Pašvaldības šādu soli vērtē kā diezgan negaidītu un neizdiskutētu, taču daļa vietvaru, izrādās, jau pieķērušās pamatskolu reorganizācijai.
«Cibiņa un Buņģa» laika modelim ar apvienotajām klasēm finansiāla atbalsta nebūs, vairākkārt uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, paskaidrojot: ja pamatskolas pēdējās trīs klasēs nebūs vismaz 21 skolēns, tāda skola no IZM saņems par 30% mazāk naudas mērķdotācijām nekā tās, kas ievēros šādu nosacījumu. Aptaujājot pašvaldības, izrādījās, ka daļa tikai garāmejot bija ko dzirdējusi par šādu ministrijas iniciatīvu un tāpēc neslēpa savu apmulsumu. Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls bija izbrīnīts par skaitli 21. No kurienes tādi aprēķini? Kāpēc ne 24 vai 18? Līdz šim gan, izstrādājot jauno modeli, nekas tāds nav minēts. Ja par vidusskolas 10. klasi ir viss skaidrs, tad par šo jaunumu – nekas. Gan Gulbenes novadā, gan citur (piemēram, Ventspils, Rēzeknes) šādi limiti varētu likt pārskatīt pašreizējo skolu tīklu, jo daudzviet mazo lauku pamatskolu vecākajā posmā ir apvienotās klases. Ja ne citādi, tad sporta, mājturības un vēl dažos citos mācību priekšmetos nereti stundas notiek kopā.
«Nav jau brīnums, ka uz visu to tiek iets, jo no kaut kurienes tā nauda algām jārod,» teic Jēkabpils novada izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele (viņas pārziņā ir arī Aknīstes, Salas, Viesītes un Krustpils novada izglītības joma). Savā ziņā viņa IZM arī atbalstot, jo tai kā naudas devējai ir arī tiesības uzstādīt savas prasības. «Patiesībā pārvaldes redzeslokā esošajos novados situācija ir kritiska, tomēr skolu tīkls visnesakārtotākais ir Jēkabpils un Krustpils novadā. Arī no pedagogu likmju viedokļa. Jēkabpils novadā pietiktu ar vienu fizikas skolotāju uz visām piecām skolām, ja tikai viņš fiziski spētu tās izskraidīt,» teica E. Ūbele, piebilstot, ka ir jau skaidrs, ka skolu slēgšana vai reorganizācija ir sāpīgs process, ko pašvaldība pēc iespējas cenšas attālināt – it īpaši tuvojoties vēlēšanām. Skaidrs gan esot tas, ka klase ar trim vai diviem bērniem nav mūsdienīgs un labs modelis, it īpaši, ja tā ir 9. klase, kura tiek gatavota centralizētajiem eksāmeniem. Viena no šādām vietām esot Dunavas pamatskola, kurā šogad ir tikai 18 bērnu. Līdz šim tā ir izdzīvojusi, jo ēkā iekārtots daudzfunkcionālais centrs. Savukārt Apes novadā 2017. gada 1. septembrī jau ieplānots reorganizēt par sākumskolām Vidagas, Sikšņu un Trapenes pamatskolu. Novada izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe to pamato ar demogrāfisko situāciju: ne pirmsskolas, ne mazāko klašu posmā bērnu skaits neaug, un tik mazas skolas prasa ievērojamu pašvaldības līdzfinansējumu pedagogu algām. Viņa gan uzsver, ka tad, ja IZM noteiks izmaiņas jau no nākamā mācību gada, tas nebūs īsti godīgi pret vietvarām, jo, lai reorganizētu skolu, tas jāpaziņo vecākiem un skolēniem pusgadu iepriekš, nevis maijā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzīst, ka neesot kategoriski pret šādām prasībām. Tomēr jāļauj jautājums par skolu reorganizāciju izlemt pašām pašvaldībām, turklāt ņemot vērā arī ceļu tīklu un iespēju bērnus izvadāt, jo internātā šajā vecuma posmā viņus izmitināt gan nevajadzētu.