Skolu reorganizāciju bumu prognozē nākamgad
Skolu tīkls sagaidīs krietni mazākas izmaiņas nekā citkārt, jo pašvaldību vēlēšanu gadā kādas izglītības iestādes slēgšana būtu nu ļoti nepopulārs lēmums. Reorganizāciju maisam gals paspruks vaļā nākamgad un visvairāk ietekmēs vidusskolas posmu, jo stāsies spēkā noteikumi par minimālo skolēnu skaitu tajā.
Jāgaida līdz augustam
Aptaujāto pašvaldību izglītības darba vadītāji atzīst, ka pašvaldību vēlēšanu tuvums ir ļoti jūtams - deputāti ļoti nevēloties ķerties klāt mācību iestādēm, par slēgšanu pat nerunājot. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, vaicāts par ideālās skolu kartes izstrādāšanu, norādīja, ka agrāk par augustu nav vērts runāt ar pašvaldībām par šo tematu. Taču šoruden noteikti tas tiks izdarīts, un vietvarām būs jāpiedāvā savs modelis. Lielā daļā pašvaldību jau ir izstrādāts savs redzējums, kā optimizēt skolu tīklu, un pirmām kārtām pārmaiņas skars mazās vidusskolas. Vietvaras gan visai piesardzīgi par to runā, jo vispirms grib tikt skaidrībā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem soļiem. Par pamatskolu pārtapšanu par sākumskolām viedokļi ir tādi, ka IZM varbūt arī ko iegūst, jo jāmaksā mazāk algu, taču vietvarām ieguvuma nav - pieaug transporta izdevumi un arī ēku uzturēšanai vajadzīgais finansējums nesarūk. Turklāt 7.-9. klašu audzēkņi mēdz paņemt līdzi uz savu skolu arī mazākos brāļus un māsas, un galu galā sākumskola skolēnu samazinājumu izjūt vēl krasāk. Par izslavēto Bauskas novada skolu karti, kurā ir vien divas vidusskolas pilsētā un dažas sākumskolas lauku teritorijā, vietvaru pārstāvji rausta plecus: neesot skaidrs, kur iegūstama tāda ekonomija - 1,4 miljoni eiro gadā, jo nav aprēķinu, kas to apliecinātu.
Briežuciema skolu slēdz
Viena no retajām pašvaldībām, kur šogad tiks likvidēta skola, ir Balvu novads. Tas nebijis viegls lēmums, jo te kopš novada izveides neesot slēgta neviena izglītības iestāde. Taču Briežuciema pamatskolā bija palikuši vien 15 skolēnu, turklāt tuvākā skola ir blakus novadā vien četru kilometru attālumā - Baltinavas vidusskola. Atstāt sākumskolas posmu nav bijis vērts, skaidro Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne. Citas pārmaiņas gan tuvākajā laikā netiek plānotas. Tiesa, viena no apdraudētākajām skolām esot Bērzpils vidusskola, kuras 10.-12. klašu posmu var arī neizdoties noturēt. Sāpīgs jautājums esot arī Tilžas internātpamatskola, bet pašvaldība ir apņēmības pilna to neslēgt.
Ar skaļu reorganizāciju izskanējis Madonas novads: divu pilsētas vidusskolu apvienošana norit ar tiesu darbiem un lieliem protestiem. Jau pērn apstiprinātajā izglītības iestāžu optimizācijas plānā visas pārmaiņas paredzēts īstenot pakāpeniski. Kad noslēgsies pirmais posms, jāizvērtē, kā tas izdevies, jo uzreiz visu izdarīt nav iespējams, uzsver Madonas novada Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Pēc pilsētas skolu sakārtošanas varēs skatīties, ko darīt ar pamatskolām: patlaban esot četras mazas skolas, no tām Mētrienas pamatskola ar 30 skolēniem - vismazākā. Tomēr jāņem vērā, ka novads ir liels un apdzīvotās vietas izkliedētas, un, ja ko likvidē, tad jādomā par bērnu izvadāšanu vai internāta.
Reti apdzīvoti
Lielie attālumi un retā apdzīvotība ir Ventspils novada sāpīgā problēma. Tāpēc nereti netiek slēgtas pat ļoti mazas skolas, teic Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams. Tāda ir arī Ances pamatskola (60 bērnu), kurai 20 kilometru rādiusā ir vien lauku viensētas. Katrs bērns tiekot pa vienam «uzlasīts» un vests uz skolu. Arī G. Mačtams kā vājāko posmu min vidusskolas - tādas novadā ir divas: Ugālē spēs arī pēc IZM noteiktā pārejas posma nodrošināt prasīto skolēnu skaitu 10.-12. klasēs, bet Piltenē - visticamāk - ne.
Tā pati problēma ir arī Ludzas novadā, un visvairāk tas attiecas uz Istras vidusskolu pierobežā, kurā šogad ir tikai 11. klase ar desmit skolēniem. Vēl arī jādomā par vakara vidusskolu - iespējams, tā jāpievieno kādai citai skolai, situāciju izklāsta Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne.
Arī Daugavpils novadā no piecām vidusskolām acīmredzot paliks divas. Lielākais mīnuss lauku pašvaldībai ir tad, ja tai blakus ir liela pilsēta - ja slēdz kādu skolu, vairākums bērnu aiziet nevis uz tuvējo lauku skolu, bet uz Daugavpili, saka Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša.