Skolu tīkla optimizēšana šobrīd ir viena no izglītības nozares aktualitātēm. Lai vezums straujāk kustētos uz priekšu, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) palīgos nākuši parlamentārieši, kas ķērušies klāt «ideālā» skolu tīkla kartējumam.
«Saglabājot Latvijā skolas ar mazu audzēkņu skaitus, samazinās iespējas nodrošināt skolotājiem konkurētspējīgas algas un kvalitatīvus mācībspēkus mazajās skolās. Tāpēc viens no izglītības sistēmas efektivitātes palielināšanas veidiem ir skolu tīkla konsolidācija. No nākotnes perspektīvas bērniem pareizāk būtu doties uz skolām, kas spēj dot labākas zināšanas,» secinājusi Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, norādot uz negatīvajām demogrāfijas tendencēm un pustukšo skolu uzturēšanas neefektivitāti. Izskatās, ka deputāti akcentu liek uz attīstības centriem, kuros tad tiks koncentrēts vidusskolu un profesionāli tehnisko skolu tīkls. Komisija gan sola vēl diskutēt par šo jautājumu, nevis risināt to pēc principa – «mēs apspriedāmies, un es nolēmu». Patlaban iesaistītās puses (IZM, pedagogu arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), pašvaldības un citi) vien iesniegušas savus priekšlikumus, kā uzlabot situāciju. Tie apkopoti un sagrupēti vairākās daļās, aptverot skolu tīklu un pārvadājumu optimizāciju, pedagogu un skolēnu motivāciju.
Ieteikumos akcentēts tas, ka, veidojot tīklu, jānorāda vietvarām rekomendējoši parametri pamatskolu tīkla noteikšanai – lai spēles noteikumi visiem būtu vienādi un ilglaicīgi zināmi valsts līmenī. Aicināts arī detalizēti izanalizēt izmaksas un ieguvumus – valsts un pašvaldību budžetam un mājsaimniecībām (darba vietu skaita izmaiņas, darba vietu aizvietošanas iespējas un citi aspekti).
LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure komisijas sēdē gan deputātiem atgādināja, ka neviena politiskā partija pirms vēlēšanām neko nav runājusi par ideāla skolu tīkla izveidošanu, bet gan par atbalstu mazajām skolām. Tagad nu izskatās, ka tas viss ir aizmirsts. Viņa uzskata, ka vienas komisijas ietvaros šis jautājums nav atrisināms. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan ir pretējās domās – šāds kartējums varētu tikt ieviests. Valsts gan nekādā ziņā negrib pašvaldībām neko uztiept, taču pati situācija valstī esot tāda, kas liek ķerties vērsim pie ragiem.
Savukārt Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, kura piedalījās komisijas sēdē, akcentēja mīnusus, ko nesīs attīstības centru atbalstīšana. Viens no tiem jūtams jau tagad: Eiropas Savienības fondi infrastruktūras sakārtošanai aizejot lauku skolām secen. Pēc sēdes viņa Neatkarīgajai atzina, ka skolu piepildījums Apes novadam ir sāpīga problēma. Abās tā vidusskolās – Apē un Gaujienā – 10. līdz 12. klašu posmu nokomplektēt esot ar katru gadu arvien sarežģītāk. Gaujienā šogad 10. klase nav tikusi atvērta, jo pieteikušies tikai trīs skolēni. Arī Vidagas Sikšņu pamatskolā mācās vien 29 bērni, un nākamgad tā acīmredzot pārtaps par sākumskolu, tāpat kā Trapenes pamatskola. Galvassāpes radot arī lielās skolēnu pārvadāšanas izmaksas, un, visu kopā sasummējot – izglītībai no pašvaldības kabatas aizejot 54% finansējuma.