Izmaiņas Likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka bankām būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas summa ir vismaz 7000 eiro.
Zviedrija un Norvēģija, kura pirms pāris gadiem plānoja atteikties no skaidras naudas un pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, tagad iedzīvotājus mudina ikdienā lietot un mājās turēt arī skaidru naudu, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem. Turpretī Latvija veic pasākumus, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.
Lai īstenotu vēl virkni pasākumu ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima trešdien konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, aģentūru LETA informēja Saeimā.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, kas skar tirdzniecību, šobrīd vērsti uz mazo tirgotāju iznīcināšanu vai automatizētās pārdošanas ierobežošanu, nevis skaidrās naudas shēmu samazināšanu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda.
Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos.
Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.
Uzņēmējiem ar lielāku apgrozījumu valsts plāno uzlikt par pienākumu ļaut cilvēkiem maksāt par precēm vai pakalpojumiem ar bezskaidro naudu. Tikmēr sociālajos tīklos aktualizējies jautājums, ka ar bankas karti nav iespējams samaksāt, piemēram, lai Līgatnes pārceltuvē tiktu Gaujas otrā krastā. “360TV ZIŅneši” uzklausīja iedzīvotājus un tirgotājus, vai nākotnē būs jāatsakās no skaidrās naudas izmantošanas.
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma iniciatīvu par grozījumiem skaidras naudas aprites regulējumā nevirzīt turpmākai izskatīšanai Saeimā, bet pieņemt vien zināšanai.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", kas nosaka, ka norāžu gadījumā par noziedzīgu darbību var nākties deklarēt mazāk nekā 10 000 eiro vešanu pāri ārējai robežai.
Latvijā ceturtā daļa jauniešu, bet Igaunijā jau teju trešā daļa visas sabiedrības skaidru naudu ikdienā praktiski vairs neizmanto, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Ikdienā varam novērot, ka liela daļa sabiedrības norēķinās tikai ar maksājumu kartēm, un skaidra nauda maciņā atrodama arvien retāk. Taču vai tas ir pietiekams iemesls, lai pilnībā atteiktos no skaidras naudas?
Iemaksāt savu naudu savā bankas kontā drīkst bez maksas. Kamēr nauda ir kontā, banka to visādi apgroza un pelna. Savukārt, ja klients savu naudu no sava konta vēlas izņemt, par to ir jāmaksā un aizvien vairāk. Bankas ierobežo klientu tiesības izņemt skaidru naudu, jo pretējā gadījumā tiek zaudēta kontrole pār klientu naudas plūsmām, kas ir pretrunā aizjūras konsultantu rekomendācijām.
Politiķi un baņķieri ir panākuši arvien jaunus ierobežojumus skaidras naudas apritei, un tagad brīnās, ka šo jaunievedumu kontrolei nepieciešami darbinieki, un viņiem arī galdiņš, pie kura apsēsties. Deputāts Aldis Gobzems publiskojis prioritārā pasākuma Skaidras naudas pārvietošanas kontroles pastiprināšana tāmi.
No 1. jūlija skaidras naudas lietošanai Latvijā stājas spēkā jauns ierobežojums. Pārvadājot vairāk nekā 9999,99 eiro, nauda uz valsts robežas jādeklarē. Tātad ne tikai iebraucot un izbraucot no Eiropas Savienības, bet arī uz iekšējām robežām ar Lietuvu un Igauniju. Šis ir kārtējais apliecinājums valdības vēlmei kontrolēt katru eiro iedzīvotāju makos un vislabāk – nemaz neizlaist tos no komercbanku digitālajiem apskāvieniem.
Kopš 1. maija vairs nav iespējams veikt darījumus ar nekustamo īpašumu, par tā iegādi maksājot skaidrā naudā. Norēķiniem par mājas vai dzīvokļa iegādi ir jāizmanto bezskaidras naudas uzkrājums. Savukārt automašīnas, tāpat kā līdz šim, joprojām var pirkt un pārdot par skaidru naudu, ja vien darījuma summa nepārsniedz 7200 eiro.
Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, šodien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.