Skaidra nauda

Uzņēmējiem ar lielāku apgrozījumu valsts plāno uzlikt par pienākumu ļaut cilvēkiem maksāt par precēm vai pakalpojumiem ar bezskaidro naudu. Tikmēr sociālajos tīklos aktualizējies jautājums, ka ar bankas karti nav iespējams samaksāt, piemēram, lai Līgatnes pārceltuvē tiktu Gaujas otrā krastā. “360TV ZIŅneši” uzklausīja iedzīvotājus un tirgotājus, vai nākotnē būs jāatsakās no skaidrās naudas izmantošanas.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Pagājušajā gadā no bankomātiem skaidrā naudā izņemti 4,6 miljardi eiro, bet bankomātos ielikti 2,1 miljards eiro, ziņo lsm.lv.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma iniciatīvu par grozījumiem skaidras naudas aprites regulējumā nevirzīt turpmākai izskatīšanai Saeimā, bet pieņemt vien zināšanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", kas nosaka, ka norāžu gadījumā par noziedzīgu darbību var nākties deklarēt mazāk nekā 10 000 eiro vešanu pāri ārējai robežai.

Latvijā ceturtā daļa jauniešu, bet Igaunijā jau teju trešā daļa visas sabiedrības skaidru naudu ikdienā praktiski vairs neizmanto, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Ikdienā varam novērot, ka liela daļa sabiedrības norēķinās tikai ar maksājumu kartēm, un skaidra nauda maciņā atrodama arvien retāk. Taču vai tas ir pietiekams iemesls, lai pilnībā atteiktos no skaidras naudas?

Iemaksāt savu naudu savā bankas kontā drīkst bez maksas. Kamēr nauda ir kontā, banka to visādi apgroza un pelna. Savukārt, ja klients savu naudu no sava konta vēlas izņemt, par to ir jāmaksā un aizvien vairāk. Bankas ierobežo klientu tiesības izņemt skaidru naudu, jo pretējā gadījumā tiek zaudēta kontrole pār klientu naudas plūsmām, kas ir pretrunā aizjūras konsultantu rekomendācijām.

Politiķi un baņķieri ir panākuši arvien jaunus ierobežojumus skaidras naudas apritei, un tagad brīnās, ka šo jaunievedumu kontrolei nepieciešami darbinieki, un viņiem arī galdiņš, pie kura apsēsties. Deputāts Aldis Gobzems publiskojis prioritārā pasākuma Skaidras naudas pārvietošanas kontroles pastiprināšana tāmi.

No 1. jūlija skaidras naudas lietošanai Latvijā stājas spēkā jauns ierobežojums. Pārvadājot vairāk nekā 9999,99 eiro, nauda uz valsts robežas jādeklarē. Tātad ne tikai iebraucot un izbraucot no Eiropas Savienības, bet arī uz iekšējām robežām ar Lietuvu un Igauniju. Šis ir kārtējais apliecinājums valdības vēlmei kontrolēt katru eiro iedzīvotāju makos un vislabāk – nemaz neizlaist tos no komercbanku digitālajiem apskāvieniem.

Kopš 1. maija vairs nav iespējams veikt darījumus ar nekustamo īpašumu, par tā iegādi maksājot skaidrā naudā. Norēķiniem par mājas vai dzīvokļa iegādi ir jāizmanto bezskaidras naudas uzkrājums. Savukārt automašīnas, tāpat kā līdz šim, joprojām var pirkt un pārdot par skaidru naudu, ja vien darījuma summa nepārsniedz 7200 eiro.

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, šodien žurnālistiem atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Audita, nodokļu, grāmatvedības un finanšu konsultāciju biroja BDO Latvia vadošais partneris Jānis Zelmenis.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu muitas policija aizturējusi kādas diezgan lielas Ukrainas komercbankas līdzīpašnieku par mēģinājumu Latvijā ievest lielu apjomu skaidras naudas, kuras izcelsme, iespējams, ir nelegāla, šodien informē LNT Ziņas.

Cīņā ar noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti deviņi kriminālprocesi. Trīs no tiem uzsākti par 703 000 EUR nepatiesu deklarēšanu un par iespējamu noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu lielā apmērā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Ministru kabineta iecere aizliegt fiziskām personām lietot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos un pērkot lietotas automašīnas sastapusies ar asiem sabiedrības iebildumiem, un arī tiesību eksperti norāda uz šāda aizlieguma pretrunu ar personas brīvībām. No valsts budžeta likumprojekta paketes attiecīgie grozījumi izņemti, un pirmdien par tiem vēlreiz spriedīs koalīcija.

Pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iniciatīvas no valsts budžeta likumprojektu paketes pirms izskatīšanas otrajā lasījumā plānots izņemt grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu.

Valdības iecere vērsties pret skaidras naudas lietošanu izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Juristi konstatē, ka šis solis būtiski ierobežos personu privāto dzīvi un tiesības uz īpašumu.

Latvijai ir ļoti raksturīgi, kad dīvainas politiskas aktivitātes tiek pamatotas ar patiesām problēmām. Tiek apgalvots, ka, īstenojot kādu reformu, tiks sasniegti apbrīnojami un cēli mērķi. Tā tas bija ar izslavēto nodokļu reformu. Iepriekšējā finanšu ministre solīja pilnīgi neticamas lietas – samazināšoties nevienlīdzība, no trūkuma tiks izglābtas daudzbērnu ģimenes un kas tik vēl nebūs. Tagad atklājās, ka reforma, lai nu ko, bet nevienlīdzību nav samazinājusi. Tieši pretēji. No Danas Reiznieces-Ozolas bīdītās reformas ieguvēji ir lielo algu saņēmēji, bet mazo algu saņēmēji reformas labumus izmantot nevar, savukārt daudzbērnu ģimenēm nodokļu slogs pat pieauga.