Tā dēvētās latviskās partijas ir vienādās domās, ka valsts pamatus, jēgu un būtību skaidrojošai Satversmes preambulai ir jābūt, un aicina tās izstrādāšanu neizmantot priekšvēlēšanu politiskajās cīņās.
Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Satversmē, kas nosaka atklātu balsojumu par Satversmes tiesas (ST) tiesnešu apstiprināšanu amatā.
Lai strādātu pie jautājuma par Satversmes preambulu, valdošās koalīcijas politiķi vienojās veidot darba grupu un vēlāk arī Saeimas apakškomisiju, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Konstitucionālo tiesību komisijas atzinusi, ka konstitucionālo pamatu stiprināšanai atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) apliecināja komisijas vadītājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau vairākus gadus ir pārliecināta, ka pašvaldību tiesības un principi būtu jānostiprina valsts pamatdokumentā - Satversmē, savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) šo ideju kategoriski nenoraida, taču uzskata, ka tā ir jāizvērtē.
Šodien Saeimas Juridiskajā komisijā atbalstītie vairākus grozījumus Satversmē, tostarp par atklātības principu Valsts prezidenta vēlēšanās, kā arī par parlamentāriešu administratīvo sodīšanu bez Saeimas piekrišanas.
Maija beigās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija būs gatava sniegt atzinumus par negrozāmajiem Satversmes pantiem, savukārt līdz Lieldienām varētu tapt jauna ekspertu grupa, kas spriedīs par konceptuālu varas mehānisma pārveidi Latvijā.
Saskatot apdraudējumu Latvijas valstiskuma pamatiem, Nacionālā apvienība (NA) šodien koalīcijas padomes sēdē nāks klajā ar trim priekšlikumiem, kas, pēc apvienības domām, palīdzēs šos pamatus nosargāt.
Valsts prezidents Andris Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kārtējās divpusējās sarunas laikā vienojās par to, ka iespējami drīz jāvienojas par grozījumiem Satversmē un likumos, kas nodrošinātu valsts pamatu lielāku aizsardzību, izvērtētu referendumu norises kārtību, prasības un noteikumus attiecībā uz referendumu kampaņu finansēšanu. Abas amatpersonas cer drīzumā saņemt Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu, kas kā autoritatīvs dokuments varētu kalpot grozījumus izstrādei un pieņemšanai Saeimā.
Saeimas nama Balsošanas zālē trešdien, 15.februārī, par godu Latvijas konstitūcijas pieņemšanas 90.gadadienai tiks atklāta tematiska izstāde „Latvijas Republikas Satversmei – 90”.
Valsts prezidents Andris Bērziņš aicina diskusijā par jauna valsts pārvaldības modeļa izveidi iesaistīt arī Konstitucionālo tiesību komisiju, lai tā pildītu neatkarīga un profesionāla arbitra lomu, pavēstīja Prezidenta preses dienests.
Arvien vairāk juristu sāk sliekties par labu viedoklim, ka jāveic Satversmes papildinājumi, lai nodrošinātos pret situāciju, kad nacionālboļševika Vladimira Lindermana, Saskaņas centra vai citu politiķu virzītas iniciatīvas spēj novest pie likumīgās valsts iekārtas maiņas. TV3 raidījuma Nekā Personīga uzrunātie juristi pat saskata līdzību ar Hitlera nākšanu pie varas gluži likumīgā ceļā, izmantojot tālaika konstitūcijas iespējas vienu pēc otra rīkot referendumus savu noziedzīgo mērķu sasniegšanai.
27.janvārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2011-13-01 "Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta piezīmes vārdu "un zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105.pantam".
Nacionālās apvienības (NA) ierosinājumu par vairāku Satversmes pantu noteikšanu par negrozāmiem nodos izvērtēšanai Valsts prezidenta pakļautībā esošajai Konstitucionālo tiesību komisijai, pirmdien vienojās koalīcijas sadarbības padome.
Rīga, 9.septembris: Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) šodien iesniegts vēlētāju parakstīts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Iesniegtais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot Satversmē nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Saeimas Juridiskā komisija šodien nolēma atbalstīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas maina kārtību, kādā pie deputāta var izdarīt kratīšanas vai citādi aprobežot viņa personas brīvību.
Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 7.jūlijā, vienojās par nepieciešamajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, lai atteiktos no aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām. Aizklātos balsojumus plānots saglabāt vienīgi Satversmē noteiktajos gadījumos – balsojot par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātiem.
Satversmes tiesas 4.kolēģija ir ierosinājusi lietu “Par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam”.