satversme

Parakstu par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē vācējiem pietrūkst līdzekļu notāra pakalpojumu apmaksai.

Nepilnu divu nedēļu laikā izdevies savākt jau vairāk nekā 3500 parakstu par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu Satversmē.

Biedrības Sargi valodu un Latviju un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK parakstu vākšanas kampaņā, lai rosinātu izmaiņas Satversmes 112. pantā, savākti ap 8000 no nepieciešamajiem 10 000 parakstu. Kampaņas rīkotāji cer uz iedzīvotāju atbalstu, jo nākamā akcija ieplānota 26. februārī.

Valdība otrdien, 25.janvārī, lems par fiskālās disciplīnas likumprojektu (FDL), kā arī iespējamiem grozījumiem Satversmē, liecina valdības sēdes darba kartība.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzinusi par valsts pamatlikumam neatbilstošām vairāku likumu normas, ciktāl tajos nav noteiktas Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas (AT), Satversmes tiesas (ST), Valsts kontroles (VK) un Tiesībsarga biroja tiesības tikt uzklausītiem Ministru kabinetā jautājumos, kas skar to budžeta pieprasījumus.

Zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojs kāda sava kukuļošanas noziegumos apsūdzēta klienta interesēs sagatavojis konstitucionālo sūdzību, apstrīdot Operatīvās darbības likuma normu, kas atļauj īpašos gadījumos veikt telefonsarunu noklausīšanos bez tiesneša akcepta.

Ziemassvētki šogad tuvojas ne jau ierastajās brīnuma gaidās, bet gan apjukumā, dusmās un slēptā vai mazāk slēptā aizvainojumā. Nupat runāju ar autostāvvietas sargu, krievu, kuru pazīstu jau gadiem. Kad viņš man burtiski nocitēja Baibas Strautmanes savulaik teikto par to, ka nemīl šo valsti, bet nebrauc projām uz Eiropu, jo mīl šo zemi, maķenīt apmulsu. Krievu valodā šādus apgalvojumus dzirdēju pirmoreiz. Tomēr, ja tā padomā, arī Rīgas sabiedriskā transporta pēdējā laika novitāte ir sabiedriskās debates, kurās vienotā dziesmā latvieši un krievi lamā valdību un saeimu, tad acīmredzami Ušakova un Šlesera elektorāts vairojas ae katru dienu.

Ziemassvētki šogad tuvojas ne jau ierastajās brīnuma gaidās, bet gan apjukumā, dusmās un slēptā vai mazāk slēptā aizvainojumā. Nupat runāju ar autostāvvietas sargu, krievu, kuru pazīstu jau gadiem. Kad viņš man burtiski nocitēja Baibas Strautmanes savulaik teikto par to, ka nemīl šo valsti, bet nebrauc projām uz Eiropu, jo mīl šo zemi, maķenīt apmulsu. Krievu valodā šādus apgalvojumus dzirdēju pirmoreiz. Tomēr, ja tā padomā, arī Rīgas sabiedriskā transporta pēdējā laika novitāte ir sabiedriskās debates, kurās vienotā dziesmā latvieši un krievi lamā valdību un saeimu, tad acīmredzami Ušakova un Šlesera elektorāts vairojas ae katru dienu.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr.2009-10-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 49.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam". Satversmes 96.pants citastarp noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Trīs Latvijas Augstākās padomes deputāti (J. Celmiņš, A. Jaunkļaviņš, V. Seleckis) aicina radīt jaunu Satversmi, "negrozītus atstājot tikai pirmos četrus pantus". Viņi teic, ka "pašreizējā Latvija nav tā valsts, par kuru cīnījāmies, kad dibinājām Tautas fronti", ka "korumpantu un izzadzēju kliķe novedusi Latviju līdz kaunpilnai atpalicībai, bet tautu – līdz nabadzībai un izmisumam".