Valdība otrdien, 25.janvārī, lems par fiskālās disciplīnas likumprojektu (FDL), kā arī iespējamiem grozījumiem Satversmē, liecina valdības sēdes darba kartība.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Satversmē paredz, ka valsts īsteno ekonomikas ciklam pretēju fiskālo politiku. Noteikts, ka valsts budžets ir sabalansēts vai ar pārpalikumu, bet budžeta deficīts pieļaujams ekonomikas lejupslīdes apstākļos, nepārsniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lielāks budžeta deficīta apmērs pieļaujams, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas visu deputātu.
Grozījumi arī noteic, ka citos apstākļos budžeta deficīts ir pieļaujams, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas visu deputātu.
Iecerēts Satversmē noteikt, ka valsts parāds nepārsniedz 60% no gada IKP, savukārt lielāks valsts parāda apmērs pieļaujams, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas visu deputātu.
Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar neparedzētiem izdevumiem budžetā, tajā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
FDL anotācijā savukārt minēts, ka līdz šim Latvijā ir īstenota procikliska fiskālā politika. Pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā un tās ietekmes analīze skaidri parādījusi, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde, līdz ar to turpmākā fiskālā politika jābalsta uz pretcikliskuma principu.
Lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē un samazinātu valsts ievainojamību nākamo iespējamo globālo ekonomisko un finanšu krīžu gadījumos, nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā. To nodrošinātu FDL apstiprināšana un ieviešana, paskaidro FM.
Ministrija atzīst, ka FDL nepieciešamību raksturo arī tādu būtisku rādītāju izmaiņas kā valsts kredītreitinga un finanšu resursu piesaistīšanas cenas, reaģējot uz veiktajiem pasākumiem fiskālās politikas jomā.
FDL mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana ilgtermiņā. Piemērojot minēto likumu, tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.
Šis likumprojekts nosaka svarīgākos pamatprincipus un fiskālos nosacījumus atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galveno instrumentu FDL paredz vidēja termiņa budžeta ietvaru, to nostiprinot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, kas tiek sagatavots katru gadu turpmāko triju gadu periodam, kurā maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apmērs pirmajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam tiek pārmantots no iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda otrā gada.
FDL noteic, ka gadskārtējais budžeta likums sagatavojams saskaņā ar Vidēja termiņa ietvara likumu, kura pirmais gads sakrīt ar sagatavojamā budžeta gadu. Pēc Vidēja termiņa ietvara likuma apstiprināšanas valdībai tiek dots ne mazāk kā triju mēnešu periods gadskārtējā budžeta likuma izstrādāšanai un iesniegšanai Saeimā. FDL arī paredz Vidēja termiņa ietvara likumā ietveramos būtiskākos fiskālos nosacījumus.
Lai pilnībā sasniegtu mērķi - nostiprinātu fiskālo disciplīnu kā vienu no valsts ekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības pamata normām, FM fiskālās disciplīnas būtiskākos nosacījumus atkarībā no attiecīgā normatīvā akta mērķa plāno iekļaut arī citos normatīvajos aktos, kas kopā ar FDL veidotu vienotu saskaņotu normatīvo aktu kopumu.
FM norāda, ka, īstenojot pretciklisku fiskālo politiku, sagaidāma pozitīva ietekme ilgtermiņā uz valsts un pašvaldību budžetu stabilitāti, ko pašlaik nav iespējams precīzi prognozēt.