Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) uzskata, ka no Valsts prezidenta Andra Bērziņa piedāvātās likumdošanas iniciatīvas Saeimas deputātiem varētu būt vieglāk vienoties par izmaiņām attiecībā uz parlamentāro sekretāru lomas maiņu un ministru atskaitēm Saeimai.
Šodien Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātā sēde bija veltīta Bērziņa likumdošanas iniciatīvai pārvaldes modeļa pilnveidošanai valsts un vietējā līmenī.
Čepāne aģentūrai LETA skaidroja, ka būtu vieglāk veikt prezidenta piedāvātos grozījumus Saeimas Kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā.
Bērziņš piedāvājis noteikt, ka ministra prombūtnes laikā ministra pienākumu pildīšanu varēs uzticēt arī parlamentārajam sekretāram. Parlamentāro sekretāru ieceltu Ministru prezidents pēc ministra ierosinājuma.
Valsts prezidents arī rosina paredzēt, ka katrs ministrs iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par viņa atbildības jomā paveikto un iecerēto.
Čepāne prognozēja, ka Juridiskā komisija oktobrī varētu pieņemt lēmumu par to, kāda būs turpmākā procedūra Bērziņa ierosinājumu izskatīšanai. Šodien vairāki deputāti izteica atbalstu speciālas apakškomisijas izveidošanai.
Kā ziņots, Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa septembrī nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.
Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.
Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa Ministru kabineta veidošanai, valdības darba pilnveidošanai un atbildībai par darbu. Izteikto priekšlikumu nodoms ir panākt izmaiņas normatīvajos aktos, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks. Tādēļ ekspertu grupa iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt Ministru kabinetu. Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms Ministru prezidenta amata kandidāts.
Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par Ministru prezidentu var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Bez tam ekspertu grupa iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms Ministru prezidentu un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai. Attiecībā uz balsojumu Ministru prezidenta apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.