Ar gandrīz vienbalsīgu koalīcijas deputātu atbalstu Saeimas komisijām nodots opozīcijas asi kritizētais Satversmes preambulas projekts.
Taču arī koalīcija, kas konceptuāli preambulas nepieciešamību atbalsta, nav vienisprātis par preambulas saturu. Paredzams, ka būtiskākās izmaiņas pašreizējā tās redakcijā vēlēsies ieviest Nacionālā apvienība.
Koalīcijas izpratnē Satversmes preambula nepieciešama, lai no demokrātijas nosargātu vērtības un principus, uz kuriem balstās Latvijas valsts. Piemēram, pašreizējā preambula nostiprina vēsturisko faktu, ka Padomju Savienība Latviju okupējusi un Latvijas tauta pretojusies šim režīmam. Preambulā atkārtoti uzsvērta arī latviešu valodas nozīme valsts tapšanas gaitā un tās nākotnē, taču no tās izņemts vārds «valstsnācija», kas līdz ar citām tekstā iekļautajām idejām nepatiku izraisīja opozīcijā.
«Tas, ka formāli demokrātiskā procesā pieņemts lēmums jau pats par sevi ir labs un pareizs, ir novecojis uzskats. Tas bija populārs pirms Otrā pasaules kara. [..] Taču vēsture māca, ka tas tā nav. [..] Demokrātiska valsts balstās uz noteiktām vērtībām un principiem. [..] Tāpēc gandrīz visas konstitūcijas, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, satur šādas vairāk vai mazāk izvērstas preambulas jeb ietvarus,» saka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Viņa arī skaidro, ka «valstsnācija» nav pazudusi no preambulas teksta. Šis jēdziens ir nostiprināts izvērsti paskaidrojošā formā – «[..] balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem».
Viens no atzītākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem Edgars Pastars uzskata, ka pašreizējo preambulas tekstu varētu saīsināt. Līdzīgi domā arī nesen Juridiskajā komisijā darbu sākušais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Kārlis Seržants, kurš uzskata, ka varētu uzlabot preambulas tekstu, lai neatkārtotos jēdzieni, un saīsināt to.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka viņam personīgi pret preambulas tekstu nav nekādu iebildumu, bet, lai izveidotu vienotu viedokli, par to spriedīs frakcijā.
Nacionālā apvienība, visticamāk, preambulā līdz ar citiem grozījumiem centīsies atjaunot arī izņemto «valstsnācijas» jēdzienu. To nenoliedz arī apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš atzīst, ka frakcijā «ir dažādi viedokļi attiecībā uz «valstsnāciju», bet, lai ieņemtu konkrētu pozīciju, vajadzīga diskusija».
Gatavošanos vēlēšanām, kurās vēlētāju balsis vienmēr var nomakšķerēt, spēlējot ar nacionālo kārti, saskata Saskaņas centrs (SC). Piemēram, Andrejs Klementjevs uzskata, ka par preambulu vajadzētu spriest tikai nākamajai Saeimai, kurā SC cer iegūt vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās iegūto 31 mandātu. Turklāt deputātu izstrādāto tekstu vajadzētu nodot izvērtēšanai tautai, balsojot referendumā.