Endziņš: Preambula ir pretrunā ar Satversmi

© F64 Photo Agency

Saruna ar konstitucionālo tiesību ekspertu, juridisko zinātņu doktoru, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.

– Juristu aprindās šobrīd populārākā tēma ir Satversmes preambulas apspriešana. Kāds, jūsuprāt, ir iemesls, kāpēc 90 gadu pēc Satversmes pieņemšanas un 23 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir radusies nepieciešamība pēc Satversmes preambulas vai, tautas valodā runājot, priekšvārda?

– Tas tiešām ir interesants jautājums, ņemot vērā to, ka preambula nav normatīva rakstura akts. Tam ir vairāk deklaratīvs raksturs, kuram nav normatīva seguma. Mēģinājumi tagad pievienot Satversmei jaunu preambulu un, kā izriet no piedāvātās redakcijas, to pierakstīt Satversmes tēviem rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Es gan labi saprotu, kāpēc šī ideja ir radusies. Šī ideja radās kā reakcija pēc referenduma par krievu valodu kā otru valodu, lai ne pie kādiem apstākļiem neko tamlīdzīgu nepieļautu. Diemžēl lietas būtība ir tāda, ka ar preambulu šo problēmu atrisināt nevar.

– Ja reiz ir vēlme neko tamlīdzīgu nepieļaut, bet ar preambulu to atrisināt nevar, tad kāda vispār ir šīs idejas jēga?

– Ja palasa šā projekta autora Egila Levita kunga komentārus, tad viņš norāda, ka preambula varētu kalpotu interpretācijai, kas uzliktu saistības. Piedāvātajā preambulas tekstā teikts, ka «Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte, latviešu valoda kā valsts valoda, demokrātiskā valsts iekārta ir neaizskaramas». Šīs preambulā minētās neaizskaramās lietas jau ir noteiktas attiecīgos Satversmes pantos, bet Satversmes 77. pants nosaka, ja Saeima tomēr ir grozījusi šos pantus, tad obligāti sarīkojams referendums. Tātad preambula, kurai ir tikai deklaratīvs raksturs, nonāk pretrunā ar Satversmes pamattekstu, proti, 77. pantu. Nesaprotu, kā gan tik kvalificēti juristi to neredz.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Svarīgākais