Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neiebilst pret Satversmes preambulas projekta tālāko virzību parlamentā.
Budžeta komisijas sēdē vairākums deputātu atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumus Satversmē, kas paredz mainīt konstitūcijas ievaddaļu. Šos grozījumus atbalstīja seši koalīcijas deputāti, bet trīs politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāti balsoja pret.
Tikmēr Valsts pārvaldes komisija šo likumprojektu pieņēma zināšanai un balsojums nenotika. Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC) vaicāja parlamentāriešiem, vai viņiem ir kādi priekšlikumi saistībā ar Satversmes preambulu, taču deputātu diskusijas šis jautājums neizraisīja.
Atbildīgā par šo likumprojektu ir Saeimas Juridiskā komisija, bet pārējās parlamenta komisijas - līdzatbildīgās.
Kā ziņots, šo likumprojektu Saeimā iesniedza visu koalīcijas partiju pārstāvji - Solvita Āboltiņa (V), Ilma Čepāne (V), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP), Jānis Upenieks, kā arī Edvards Smiltēns (RP).
Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts "valstsnācijas" jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts - lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.
Līdz šim jurista Egila Levita piedāvātajā preambulas tekstā bija teikts: "(..) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī."
Savukārt jaunajā projektā šis punkts skan šādi: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību."
Tāpat Satversmes ievada tekstā paredzēts norādīt, ka Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. "Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja konstitucionālo kārtību un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus," teikts preambulas teksta projektā.
Norādīts arī, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu.
Satversmes preambulas projektā arī pausts: "Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm."
Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai, paredz Satversmes preambulas projekts.