Tā dēvētās latviskās partijas ir vienādās domās, ka valsts pamatus, jēgu un būtību skaidrojošai Satversmes preambulai ir jābūt, un aicina tās izstrādāšanu neizmantot priekšvēlēšanu politiskajās cīņās.
Savukārt Saskaņas centrs, vienīgā Saeimā pārstāvētā partija, kurai ir fundamentāli iebildumi pret pašreizējo preambulas projektu, šķiet, gatavojas pamatīgi apgrūtināt preambulas izstrādāšanas gaitu.
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits, kas vadīja preambulas projekta izstrādāšanu, uzskata, ka galvenā Satversmes preambulas funkcija ir ikvienam pilsonim atklāt, kādi ir valsts pamati, jēga un būtība.
Valsts apziņu veicinoša
«Pilsonim ir jāzina, kādā valstī viņš dzīvo, lai viņš varētu attiecīgi rīkoties [..] Tā tieši uzrunā cilvēku un pasaka, kādēļ valsts pastāv, kādēļ tā nepieciešama un kāds ir katra cilvēka uzdevums, lai sabiedrība un valsts funkcionētu tā, ka tā nāktu visiem par labu,» skaidrojot Satversmes preambulas nozīmi valsts iedzīvotāju patriotiskuma veidošanā, teica E. Levits.
«Preambula aizpildīs tukšumu nevis Satversmē, bet sabiedrības apziņā attiecībā uz Latvijas valsti,» piebilda konstitucionālo tiesību eksperts. Šim viedoklim piekrita arī vairākums Saeimas Juridiskās komisijas paplašināto sēdi apmeklējušo parlamentāriešu, kas uzsvēra, ka ar E. Levita aprakstītajām kvalitātēm apveltītas preambulas nepieciešamību uzskatāmi demonstrēja pērn notikušais referendums par otras valsts valodas ieviešanu.
Detonējis valodu referendums
«Referendums pierādīja, ka preambulu vajag uzrakstīt, jo ļoti daudzi cilvēki nedzīvo ar šo ideju [ka Latvijas valsts nav vēstures blakusprodukts un tā veidota, lai valstsnācija jeb latvieši varētu brīvi pašnoteikties, saglabājot savu valodu un kultūru] galvā,» teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
«Preambula ir vajadzīga! Konstitūcija var būt tikai tehnisks dokuments par to, kā funkcionē valsts, taču, ņemot vērā, ka ir cilvēki, kas mīl Latvijas zemi, upes un mežus, bet noliedz Latviju kā valsti, preambula ir nepieciešama, tā palīdzēs saliedēt sabiedrību, palīdzot vienoties par pamatvērtībām,» turpināja Andrejs Judins.
Ņemot vērā šādus apvērsumus, Satversmes preambulas sākotnējā versijā iestrādāti latviešu nācijas tiesības un intereses apliecinoši Latvijas valsts mērķi un jēgu veidojošie virsmērķi, kas, no vienādojuma izslēdzot cittautiešus, potenciāli varētu izraisīt Saskaņas centra neapmierinātību. Proti, latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība un katra cilvēka un visas tautas labklājība.
Tomēr par krievisko partiju dēvētais politiskais spēks vismaz pagaidām izvairās apspriest šīs jutīgās nianses un apelē pie citām, pēc viņu domām, juridiskām un konceptuālām nepilnībām topošajā konstitūcijas preambulā.
Ieskicē problēmpunktus
Piemēram, Saskaņas centra viens no redzamākajiem deputātiem Andrejs Elksniņš norāda – preambulā noteiktais Latvijas valsts mērķis nodrošināt «katra cilvēka un visas tautas labklājību» ir pretrunā ar Saeimas 2012. gada balsojumu par Eiropas Sociālo hartu. Proti, Saeimas vairākums toreiz neratificēja hartas 4. panta 1. punktu, kas paredzēja strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. A. Elksniņš ir pārliecināts, ka, atstājot preambulā šo punktu, Latvijas pienākums būtu ratificēt pagaidām neatzīto punktu un palielināt minimālās algas, neraugoties uz šāda lēmuma milzīgo fiskālo ietekmi.
Savukārt viņa partijas biedrs Boriss Cilēvičs apšauba preambulas projektā nostiprinātās atziņas, ka latviešu tautas identitāti veidojušas «tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības», atbilstību patiesībai un norāda uz citām garīgajām vērtībām sekojošo diskrimināciju. «Vai citu reliģisko grupu ieguldījums netiek ņemts vērā?» teica deputāts.
Kopumā Saskaņas centra attieksmi pret Satversmes preambulu raksturo B. Cilēviča paustās šaubas par preambulas spēju ietekmēt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret valsti un līdz ar to arī preambulas nepieciešamību.
«Vai, ieviešot preambulu, kaut kas mainīsies sabiedrības uztverē vai domās, ja vien pretējos viedokļus nepasludina par pretkonstitucionāliem un sodāmiem?» šaubas par Satversmes grozījumu nepieciešamību neslēpa deputāts.
Valdošā koalīcija plāno Satversmes grozījumu pieņemšanu, un plāno tos Saeimā tālākai izstrādāšanai nodot vēl šogad, bet galīgajā, trešajā, lasījumā tos apstiprināt vēl pirms Saeimas vēlēšanām nākamruden.