Ukrainas krīzes dēļ Savienotās Valstis trešdien būtiski pastiprinājušas sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret aizsardzības jomas, finanšu un enerģētikas uzņēmumiem.
Eiropas Savienības (ES) līderi šodien notiekošajā Eiropadomes sēdē pēc vairāku stundu ilgām diskusijām vienojušies paplašināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret jurdidiskām un fiziskām personām.
Eiropas Savienība (ES) paplašinās Krievijai noteiktās sankcijas, bet trešo sankciju fāzi pagaidām vēl neuzsāks, pēc pirmdien Briselē dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju līmenī notikušās Eiropadomes sēdes pavēstīja ES diplomāts.
Krieviju sagaida stingrākas starptautiskās sankcijas, ja tā neatbalstīs Ukrainas valdības piedāvāto miera plānu, pirmdien brīdināja Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri.
Ja Krievija un tās sabiedrotie Ukrainā izjauks prezidenta vēlēšanas, ASV un tās sabiedrotie Eiropā ieviesīs sankcijas pret Krievijas ekonomikas nozarēm, brīdinājis ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru pirmdien Ukrainas krīzes dēļ paplašinātajā sankciju sarakstā iekļauti Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins, gaisa desanta karaspēka komandieris ģenerālis Vladimirs Šamanovs un Valsts domes Konstitucionālās likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Pļigins.
Ja netiks panākts progress un pārtraukta vardarbība Ukrainas austrumu daļā, Eiropas Savienība (ES) varētu vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju, trešdien Prāgā brīdināja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Jaunākajā Eiropas Savienības (ES) "melnajā sarakstā" iekļautas desmit Krievijas amatpersonas un pieci separātistu līderi Ukrainā, kuriem līdz novembrim noteikts aizliegums iebraukt ES un iesaldēti aktīvi. Biznesa pārstāvju sarakstā nav.
ASV sankciju sarakstā varētu tikt iekļauti Krievijas uzņēmumu "Gazprom" un "Rosņetj" vadītāji Aleksejs Millers un Igors Sečins, pirmdien vēsta laikraksts "The New York Times".
ASV prezidents Baraks Obama svētdien paziņojis, ka jaunajām sankcijām, ko starptautiskā sabiedrība gatavojas noteikt Krievijai, ir jāsūta vēstījums Maskavai, ka tai jāpārtrauc savas provokācijas Austrumukrainā.
Arī Kanāda, sekojot ASV piemēram, vērsusi sankcijas pret Krievijas banku "Akcioņernij bank", kas pazīstama arī kā banka "Rossija", ziņo aģentūra "Reuters".
Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.
Eiropas Savienības (ES) un ASV pret Krieviju ieviestajām sankcijām un personu sarakstiem, pret kurām tās vērstas, nav jābūt identiskiem, bet tās ir uz vienādu mērķi orientētas, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Eiropas Savienībai (ES) jāmeklē stratēģija, kādā veidā tā runās ar Krieviju, šodien preses konferencē Eiropadomes sanāksmes laikā sacīja Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs. Politiķis sacīja, ka ES piemērotajām sankcijām pret Krieviju jābūt mērķtiecīgām. "Piemērojot sankcijas, jāvērtē riski," atzīmēja Šulcs.
Iespējamās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju saistībā ar situāciju Ukrainā sliktākā scenārija gadījumā Latvijas ekonomikai var maksāt vairākus simtus miljonus eiro, intervijā TV3 raidījumā "Nekā personīga" sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
ASV prezidents Baraks Obama izdevis rīkojumu, nosakot sankcijas Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras "apdraud Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti", teikts Baltā nama paziņojumā. Cita starpā amatpersonām noteikti vīzu ierobežojumi.