Ikdienā, izvēloties, kā gatavot ēdienu, lielākā daļa cilvēku domā par garšu, nevis veselību. Cepšana, sautēšana, tvaicēšana vai vārīšana - šķiet, ka tās ir tikai kulināras izvēles. Taču izrādās, ka gatavošanas veids var ietekmēt ne tikai kaloriju daudzumu, bet arī tavu nieru veselību.
Ārsti norāda, ka droša cukura dienas deva nedrīkst pārsniegt 25–30 gramus, kas atbilst aptuveni 5–6 tējkarotēm. Tikmēr sāls uzņemšana nedrīkst pārsniegt 4–6 gramus dienā, kas atbilst aptuveni vienai tējkarotei.
Tā gadās pat pieredzējušiem pavāriem - roka paslīd, un ēdiens kļūst pārāk sāļš. Labā ziņa: vairumā gadījumu to var izglābt, neizmetot visu katlu. Svarīgi ir rīkoties ātri un izmantot pareizo paņēmienu! Ar padomiem dalās “unian.net”.
Zem mēles uzlikt šķipsniņu sāls, pagaidīt un pēc tam uzdzert glāzi ūdens - tas izklausās pārsteidzoši vienkārši, un daudzi apgalvo, ka tas palīdz pret galvassāpēm. Bet vai šim paņēmienam ir arī zinātnisks pamats un kad tas tiešām var darboties? Skaidro “Very Well Health”.
Gandrīz katrā virtuvē kādreiz gadās situācija, kad ēdiens pannā piedeg un piekaltusī kārta šķiet gandrīz neiespējama noņemšanai. Daudzi uzreiz ķeras pie stipriem tīrīšanas līdzekļiem vai ilgas beršanas ar sūkli, taču ir daudz vienkāršāks paņēmiens – parastā virtuves sāls, iesaka “Real Simple”.
Tev gribas čipsus, marinētus gurķus vai vienkārši šķiet, ka ēdiens “nav pietiekami sāļš”? Pastāvīga vēlme pēc sāļa nav tikai garšas kaprīze - eksperti norāda, ka dažkārt tas ir organisma signāls par šķidruma, minerālvielu vai pat enerģijas līdzsvara izmaiņām, raksta “Health magazine”. Svarīgākais ir saprast – vai tā ir vienkārši ieraduma lieta, vai arī ķermenis patiešām cenšas tev kaut ko pateikt.
Sāls šķiet vienkāršākā sastāvdaļa virtuvē - balta, smalka, pazīstama. Tomēr realitātē sāls nav tikai sāļums! Tā tekstūra, kristālu forma un minerālvielu saturs var būtiski ietekmēt ēdiena garšu un pat sajūtu mutē, raksta “Bon Appétit”.
Krievu žurnāliste Božena Rinska, kura pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma kopā ar meitu emigrēja no Krievijas un pārcēlās uz Jūrmalu, pauž sašutumu par ziemu, kāda šogad valda Latvijā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) februāra pirmajās divās nedēļās vidēji diennaktī sniedza palīdzību un nogādāja ārstniecības iestādēs vidēji sešus līdz septiņus cilvēkus ar ķermeņa atdzišanu vai apsaldējumiem.
Otrdien naktī un no rīta gaisa temperatūra vietām Latvijā pazemināsies līdz -25..-30 grādiem, lielākais aukstums gaidāms valsts austrumos, prognozē sinoptiķi.
Ilgstoša sāļo pārtikas produktu lietošana var izjaukt zarnu baktēriju līdzsvaru, izraisīt iekaisuma procesus smadzenēs un izraisīt atmiņas traucējumus un trauksmi. Šie ķīniešu zinātnieku atklājumi publicēti Eiropas Farmakoloģijas žurnālā.
Sniegs, sals - šī ziema daudziem dārzniekiem ir devusi cerību, ka šī stihija beidzot paveiks savu darbu un izskaudīs Spānijas kailgliemežus. Tomēr ekspertu teiktais nevieš cerības: šī suga ir daudz labāk sagatavojusies ziemošanai, nekā mēs domājam, raksta “lrytas.lt”.
Šīs nedēļas otrajā pusē laiks Latvijā kļūs siltāks un sniegotāks, bet svētdien atsāksies gaisa temperatūras pazemināšanās, un nākamā nedēļa gaidāma auksta, prognozē sinoptiķi.
Ņujorkas pilsētā ir reģistrēti 13 ar hipotermiju (ķermeņa atdzišanu) saistīti nāves gadījumi kopš janvāra beigām, kad lielu daļu ASV sāka piemeklēt bargs ziemas sals, pirmdien paziņoja Ņujorkas mērs Zohrans Mamdani.