Gatavojoties 29.augusta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kas visdrīzāk notiks Covid-19 izplatības apstākļos, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir sagatavojusi grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā, rosinot ļaut balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī galvaspilsētā, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Atliekot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, ir iegūts laiks, kas jāizmanto, lai ieviestu īpašas balsošanas metodes un nodrošinātu pārdomātu vēlēšanu norisi epidēmijas laikā, uzskata bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs un Vēlēšanu ekspertu biedrības prezidents Arnis Cimdars.
Joprojām bez programmas, bet ar solījumu, ka tā patiešām būs realizējama, ar savu kandidātu sarakstu vēlētājus iepazīstinājusi partiju apvienība Attīstībai/Par!/Progresīvie. Tās līderis un Rīgas mēra amata kandidāts ir jau iepriekš šim amatam nominētais Saeimas deputāts Mārtiņš Staķis, bet vicemēra amata kandidāts – Progresīvo pārstāvis Mārtiņš Kosovičs.
Pirms Rīgas pašvaldības vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēlas konsultēties ar epidemiologiem par drošības pasākumiem "Covid-19" vīrusa izplatīšanās gadījumā, savukārt Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca piesardzības nolūkos jau atteikusi iecirkņa izveidi.
Par Nacionālās apvienības (NA) iecerētajiem darbiem pašvaldībā pirms un pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un citiem politiski svarīgiem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu.
"Saskaņai" būs grūti atkārtot iepriekšējo Rīgas domes vēlēšanu panākumus, ņemot vērā, ka partijas izejas pozīcijas ir vājākas nekā pirms iepriekšējām vēlēšanām, norādīja sociologs Arnis Kaktiņš.
Partija "Progresīvie" pagaidām nevēlas atklāt, kādus kandidātus gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedāvās kopīgajam sarakstam ar partiju apvienību "Attīstībai/Par".
Pievienojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sprintam, galvaspilsētā varu zaudējusī Saskaņa rīt apstiprinās savu kandidātu mēra amatam. Šai vakancei partijā ir vairāki kandidāti, tajā skaitā Saeimas deputāti, taču lielākās izredzes kļūt par saraksta līderi esot plašākai publikai mazpazīstamajam krievvalodīgo skolu aizstāvim Konstantīnam Čekušinam. Saskaņa savu vēlēšanu sarakstu stiprināšot arī ar vēl neseno partneri Gods kalpot Rīgai (GKR) pametušajiem biedriem.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām nevajadzētu iespaidot diskusijas par gaidāmajām izmaiņām nodokļu sistēmā, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ņemot vērā, ka Viesturs Silenieks plāno kandidēt no partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) saraksta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, viņš apturējis darbību Latvijas Zaļajā partijā (LZP).
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis cer, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vienosies par cita kandidāta virzīšanu Rīgas mēra amatam, tikmēr politiķis pats vēl nesaka "nē".
Partijas "KPV LV" valde šodien vēl nepieņēma lēmumu jautājumā, vai piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, pastāstīja partijas valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Partija "KPV LV" kā vienu no variantiem varētu apsvērt iespēju nepiedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Šāda izšķiršanās varētu tik veikta, arī lai ietaupītu resursus, ko izmantot 2021.gadā plānotajās pārējo pašvaldību vēlēšanās.
Rīgas domes opozīcijas partijās valda atšķirīgi viedokļi par iespējamu kopēju startu pašvaldības ārkārtas vēlēšanās, tostarp, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) paužot bažas par sadarbību pēc tām, bet "Latvijas attīstībai" neredzot iespēju sastrādāties ar nacionāli konservatīvo bloku.
Apvienības "Rīgas līga" organizētajās sarunās ar politiskajām partijām par iespējamo kopīgo startu gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās arī divi neoficiāli kā iespējami mēra amata kandidāti minētie - Juris Jurašs (JKP) un Ansis Pūpols (VL/TB-LNNK).
Partija "Saskaņa" nopietni apsver iespēju rosināt referendumu par Rīgas domes atlaišanu, kas iespējamās ārkārtas vēlēšanas pašvaldībā varētu atlikt vēl par vismaz diviem mēnešiem.
Vai jeb drīzāk kad notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, droši pateikt pašlaik nav iespējams – likumu par Rīgas domes atlaišanu Saeima varētu apstiprināt tikai nākamnedēļ, bet opozīcija un sarežģītā koalīcijas partnere KPV LV atkal var iedarbināt mehānismu, kas procesu aizkavēs uz diviem mēnešiem. Taču tas nav kavējis uzsākt priekšvēlēšanu aģitāciju, kurai iztērētos līdzekļus līdz vēlēšanu dienas izsludināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs neuzskaitīs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī.