reņģes

Kad man pirmo reizi izstāstīja par piena zupu ar reņģēm, es, līdzīgi kā daudzi citi, šausmās nodrebinājos. Nevarēju iedomāties, ka kāds kaut ko tādu ēd. Katrā gadījumā, es jau nu noteikti nē.

Latvijai ir jāspēj panākt zvejnieku interesēm atbilstošs piedāvājums nozvejas kvotās, aģentūrai LETA sacīja Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS), komentējot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus par 2024.gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija (EK) iesaka 2022.gadā palielināt reņģu zvejas iespējas Rīgas jūras līcī, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Pēc svētkos baudītajiem lašiem, nēģiem un pildītām karpām jāmeklē kāda pieticīgāka zivtele – tad jau reņģe? Tie, kuriem reņģes garšo, pret šādu jautājuma nostādni krasi iebilst. Viņi arī svētku galdā ceļ izsmalcinātas reņģu uzkodas, un, iespējams, tām ir pat lielāka piekrišana nekā dārgajām zivīm.

Sestdien, 19. maijā, no pulksten 9.59 līdz pat svētdienas pulksten 2.30 Salacgrīvā notiks Trešais Reņģēdāju festivāls, kurā godinās reņģes, reņģu ķērājus un reņģēdājus. Krastā brauks zvejas vīri un smels reņģes tieši no laivām.

Veicot zvejas noteikumu ievērošanas pārbaudi Liepājas ostā, naktī no 30.marta uz 31.martu Valsts vides dienesta (VVD) Zvejas kontroles departamenta inspektori pārbaudīja zvejas kuģi, kura kapteinis pirms ienākšanas Liepājas ostā elektroniskajā ziņošanas sistēmā bija norādījis 8400 kg brētliņu nozveju.

Zivis satur daudz cilvēkam nepieciešamo vielu, un tie, kam tās garšo, var priecāties – tiek baudīta vērtīga maltīte, un rūpes par veselību nav veltas. Reņģes ir vienas no daudzveidīgā zivju klāsta, ar ko varam papildināt ēdienkarti. Varam gatavot tās paši – būs garšīgāk un veselīgāk, ja vien ir vēlēšanās ar tām knibināties. Un, kā zināms, latviešus taču dēvē par reņģēdājiem.

Maija svētku brīvdienās Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvji sociālajā tīklā Facebook pamanīja aculiecinieku informāciju, par liela apjoma beigtu zivju izskalojumu Rīgas Jūras līča krastā Ziemeļu mola rajonā un uzsāka šī negadījuma izmeklēšanu.

Zvejnieki strādā sviedriem vaigā un ceļ brangus lomus. Diemžēl to pārdošana viņiem sagādā lielas raizes, jo cenas tirgū ir noslīdējušas ļoti zemas un nesedz ražošanas izdevumus, raksta laikraksts "Kurzemes vārds".