Bioloģiskajās saimniecībās kartupeļu raža šogad ir sliktāka nekā pērn, atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Stipro vēju un lietusgāžu dēļ veldrē ir sagāzti apmēram 20% sējumu, atzīmēja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Laika apstākļi pavasarī Latviju nav lutinājuši. Lai gan jau klāt ir Jāņi, īsts siltums vēl nav bijis, savukārt daļu Latvijas ir mērcējušas lietavas. Lauksaimnieki, kas visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, pagaidām par jauno ražu neraizējas. Graudu audzētāji pat cer uz itin labu kopievākumu, tomēr – ne uz rekordražu.
Šogad kartupeļu raža Latvijā ir 1,5-5 reizes mazāka nekā vidēji citus gadus, atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Salīdzinot dārzeņu ražību no hektāra pērn un šogad, kopējās šī gada provizoriskais ražas zudums varētu būt aptuveni 30%, atzīst biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Šogad Latvijā varētu būt laba bioloģisko griķu raža, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Sākoties kulšanas darbiem, ziemāju ražai vērojams aptuveni 10% samazinājums salīdzinājumā ar maijā prognozēto, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
Laiks ieskatīties atkal dārzos, lai izdarītu pirmos spriedumus par to, kādu ražu varam cerēt šajā gadā. Katrs gads ir ar kaut ko savādāks, un šis nebūs izņēmums, min Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Pašlaik ir labs ražas potenciāls, taču kurā katrā dienā tas var tikt iznīcināts, intervijā aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.
Pirmais pavasara mēnesis jau aizvadīts, un sācies maijs, kas parasti saistās ar krāšņu zaļumu un ziedēšanu. Taču šogad dabā viss notiek ļoti lēni. Kādas sekas vēlais pavasaris var atstāt uz gaidāmo ražu, skaidro Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.
Pērn par 3,4% pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena - no 158,24 eiro par tonnu 2019.gadā līdz 163,59 eiro 2020.gadā. Lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju.
Līdzšinējā kartupeļu attīstība liecina par vidēji labu ražu šosezon, norāda Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Lauksaimnieku organizācijas rudenī plāno valdībai lūgt atbalstu par darbaspēka trūkuma dēļ nenovākto ražu, informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
Latvijas vēsturē pērn novākta lielākā graudu kopraža – 3,2 miljoni tonnu. Tas ļāvis ne tikai nodrošināt vietējo pieprasījumu, bet arī eksportēt ievērojamus graudu apjomus – 2,8 miljonus tonnu 518 miljonu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Lielais graudu apjoms mazinājis graudu iepirkuma cenu – tā kritusies par 7,3 procentiem, bet baltmaize pērn sadārdzinājusies par aptuveni 10 procentiem.
Šogad nav bijusi tā labākā ķiploku audzēšanas sezona. Ķiploku ražai šogad kaitējuši vairāki faktori, to vidū gan šai dārzeņu kultūrai nepiemērotie laika apstākļi, gan slimības. Lauksaimniecības eksperti pieļauj, ka šogad vietējā ķiploku raža veikalos varētu beigties ātrāk nekā citus gadus.
Latvijā šogad ievāktā un noliktavās noglabātā ābolu raža pavasarī varētu izbeigties agrāk nekā citus gadus, pieļāva Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.