Ķiploku raža šogad nav pietiekami augsta
Šogad nav bijusi tā labākā ķiploku audzēšanas sezona. Ķiploku ražai šogad kaitējuši vairāki faktori, to vidū gan šai dārzeņu kultūrai nepiemērotie laika apstākļi, gan slimības. Lauksaimniecības eksperti pieļauj, ka šogad vietējā ķiploku raža veikalos varētu beigties ātrāk nekā citus gadus.
Lai gan Latvijā ir piemēroti laika apstākļi ķiploku audzēšanai un arī to cenas veikalos turas salīdzinoši augstas, Latvijā nespēj izaudzēt, novākt un saglabāt tik lielu ķiploku ražu, lai pietiktu visa gada patēriņam. Centrālās statiskas pārvaldes dati liecina, ka ķiploki Latvijā tiek audzēti tikai aptuveni 100 līdz 600 hektāru platībā, novācot maksimums no 1100 līdz 1900 tonnām. Pēdējo 18 gadu laikā vislabākā ķiploku raža padevās 2015. gadā, kad no hektāra izdevās novākt 45 centnerus.
Vai var vērtēt 2019. gada sezonu kā ķiplokiem labvēlīgu? Uz šo jautājumu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils noliedzoši pašūpo galvu. «Atbilde ir visdrīzāk, ka ne. Pagājušajā gadā sausuma ietekme bija manāma vēl rudenī, tāpēc daudzviet mitrums nebija pietiekami optimāls, lai ķiploki pilnvērtīgi sagatavotos ziemošanas periodam. Šajā veģetācijas periodā ķiplokus ietekmēja sekojoši klimatiskie faktori - pavasaris bija pārāk sauss, īpaši kritisks bija maijs, kad ķiplokiem ir galvenais veģetatīvās augšanas posms un būtībā tiek ielikts pamats ražas potenciālam. Stādījumu lapotni bojāja arī krusa, un vēsais jūlijs radīja papildu riskus kā slimību attīstībai, tā ražas novākšanai,» uzsver M. Narvils. Tāpat šogad sausuma ietekmē bija ļoti grūti nodrošināt kvalitatīvu augsnes apstrādi. Pavasarī intensīvākais ķiploku augšanas posms sakrita ar izteiktu sausumu lielākajā Latvijas teritorijā. Ķiploki bez laistīšanas nespēja izveidot spēcīgu lapotni, kas liedza izveidot pietiekami lielas ķiploku galviņas. Ieguvēji bija tie, kas savas ķiploku platības laistīja, un arī tie, kuriem bija pareiza augsnes izvēle - stādīja mitrumu saturošās un smagākās, bet iekoptās augsnēs, jo ķiploki necieš blīvas un gaisu necaurlaidīgas augsnes. Savukārt lietainais un ļoti vēsais jūlijs radīja nelabvēlīgus apstākļus turpmākajiem novākšanas darbiem. Pirmos ķiplokus nācās novākt nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos.
Lai izaudzētu labus ziemas ķiplokus, nozīmīga loma ir laba stādāmā materiāla iegādei. Pēc M. Narvila teiktā, diemžēl situācija ar katru gadu pasliktinās, jo arvien vairāk tiek izplatīts inficēts stādāmais materiāls, jo trūkst atbilstošas kodnes. Arī žāvēšana ir viens no svarīgākajiem aspektiem, lai ķiplokus sekmīgi uzglabātu, it īpaši lieldaivu šķirnes, piemēram, Ļubaša. Piemērotu glabātavu trūkums arī ir viens no faktoriem, kas ietekmē un neļauj šogad strauji kāpināt vietējo ķiploku īpatsvaru Latvijas tirgū.
