Latvijā šogad ievāktā un noliktavās noglabātā ābolu raža pavasarī varētu izbeigties agrāk nekā citus gadus, pieļāva Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Viņš atzina, ka laika apstākļu ietekmē Latvijas āboli šogad nogatavojās nedēļu līdz divas agrāk par ierasto laiku citus gadus, tāpēc to ražas novākšanas sezona jau bija jānoslēdz, lai tie pienācīgi uzglabātos ziemā.
"Laika apstākļu dēļ augļi priekšlaicīgi nogatavojās, kā rezultātā raža bija jānovāc agrāk nekā ierasts. Vācot novēloti, augļu uzglabāšanas laiks būtiski saīsinās un tos nākas priekšlaicīgi realizēt, tāpēc to nedrīkst pieļaut," sprieda eksperts, norādot, ka tālredzīgākie saimnieki ābolus novāca agrāk nekā citus gadus.
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā atzina, ka ābolu raža šogad Latvijā ir ienākusies ārkārtīgi maza salīdzinājumā ar ierasto, un nedaudzie saimnieki ar labu ražu var būt ļoti laimīgi. Tāpat ābolu vidējais izmērs pavasara sausuma ietekmē šogad ir mazāks nekā ierasts. Kopumā ražas ievākums ir atkarīgs arī no ābolu šķirnes. Pret sausumu izturīgu ābolu izmērs neatpaliek no optimālā, bet pret sausumu "jūtīgāki" augļi padevušies sīkāki.
Narvils arī atzina, ka nestandarta izmēra augļu kvalitāti šogad negatīvi ietekmēja arī ābolu kraupis, kas aktivizējies dārzos, kuru saimnieki mazāk strikti sekoja līdzi ekspertu brīdinājumiem. Šādu augļu kvalitāte ir bēdīga. Tādēļ iespējams, ka šogad vāktie vietējie āboli noliktavās varētu izbeigties agrāk nekā parasti.
Arī bumbieru veģetācija iestājās agrāk nekā ierasts, un to raža ir maza. Bumbierus Latvijā audzē nedaudz, līdz ar to tie skaitās samērā ekskluzīvs auglis, sprieda eksperts.
Komentējot pašreizējo situāciju dārzos, viņš atzina, ka mitro laika apstākļu dēļ aktivizējas augļkoku slimības, līdz ar to augļkopjiem jāseko līdzi aktuālajai situācijai un jāveic preventīvi pasākumi pret augļu puvi, kuras ierosinātāji bagātīgi attīstījušies mitruma dēļ. Pēc eksperta sacītā, augļu dārzos vēlams veikt sakopšanas darbus, tostarp savākt visus nestandarta un bojātos augļus, lai tie neizraisītu primāro infekciju nākamgad. Jāparūpējas arī par slāpekļa smidzinājumiem, lai nokritušās lapas labāk sadalītos. Augļkoku vainagus vēlams apstrādāt ar slāpekļa šķīdumu, kā arī var veikt sanitāro zaru izgriešanu. Tikmēr kaļķošanu var atlikt uz vēlāku rudeni.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.