Ir sākusies aveņu sezona, kas daudziem ogu cienītājiem nozīmē īpašu laiku, kad var baudīt svaigas, aromātiskas un Latvijā audzētas avenes. Šo laiku gaida ne tikai pircēji, bet arī lauksaimnieki, kuri cer uz labu ražu un izdevīgu peļņu.
Pavasara salnas, kas vietām sasniedza pat sala apmērus, un tām sekojošais sausums maijā un jūnijā būtiski samazinājis graudu un rapšu ražu visā valstī, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Lauksaimniekiem ir būtiski, lai septembrī būtu piemēroti laika apstākļi ziemāju sējai un tie uzkrātu pietiekamu mitruma daudzumu ziemā, aģentūrai LETA sacīja graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.
Raidījums “360TV ZIŅneši” devušies uz sarunu ar ogotājiem – lielai daļai cilvēku meža veltes – tostarp ogas – ir vienīgais ieņēmumu avots, bet šā gada vasara ar lielo sausumu ir darījusi savu un ogu nav daudz.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) piektdien, 18.augustā, dosies darba vizītē uz Valmieras novadu, kur plānotas vairākas tikšanās ar graudkopības kooperatīva "VAKS" biedriem, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Latvijas zemnieki ir bažīgi par šā gada graudaugu ražas kvalitāti, turklāt paredzētais ražas sarukums, kas daudzviet Latvijā varētu sasniegt līdz 50% salīdzinājumā ar 2022.gadu, kopsummā, visticamāk, negatīvi ietekmēs pārtikas cenas, pauž kolektīvās finansēšanas platformas "Lande" agronoms Guntis Laicāns.
Šajā sezonā ziemas kviešiem, rudziem, miežiem, rapsim un arī tritikālei visā valstī raža būs mazāka, nekā cerēts, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji, balsoties uz centra augkopības konsultantu veikto lauku apsekošanu.
Pērn samazinājusies lauksaimniecības kultūraugu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) "Latvijas statistikas gadagrāmatā 2022" pieejamie dati.
Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem. Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.
Bioloģiskajās saimniecībās kartupeļu raža šogad ir sliktāka nekā pērn, atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Stipro vēju un lietusgāžu dēļ veldrē ir sagāzti apmēram 20% sējumu, atzīmēja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Laika apstākļi pavasarī Latviju nav lutinājuši. Lai gan jau klāt ir Jāņi, īsts siltums vēl nav bijis, savukārt daļu Latvijas ir mērcējušas lietavas. Lauksaimnieki, kas visvairāk ir atkarīgi no laika apstākļiem, pagaidām par jauno ražu neraizējas. Graudu audzētāji pat cer uz itin labu kopievākumu, tomēr – ne uz rekordražu.
Šogad kartupeļu raža Latvijā ir 1,5-5 reizes mazāka nekā vidēji citus gadus, atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Salīdzinot dārzeņu ražību no hektāra pērn un šogad, kopējās šī gada provizoriskais ražas zudums varētu būt aptuveni 30%, atzīst biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Šogad Latvijā varētu būt laba bioloģisko griķu raža, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Sākoties kulšanas darbiem, ziemāju ražai vērojams aptuveni 10% samazinājums salīdzinājumā ar maijā prognozēto, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
Laiks ieskatīties atkal dārzos, lai izdarītu pirmos spriedumus par to, kādu ražu varam cerēt šajā gadā. Katrs gads ir ar kaut ko savādāks, un šis nebūs izņēmums, min Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.