Vēsā maija un lietainā jūnija dēļ Latvijā šogad būtiski apdraudētas vasarāju ražas
Šogad vēsā maija un lietainā jūnija dēļ Latvijā ir būtiski apdraudētas vasarāju ražas, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC)
Apsekojot vasarāju laukus pirms Jāņiem, LLKC augkopības speciālisti atzīmē, ka būtisku ietekmi uz ražas potenciālu atstājis atšķirīgais siltuma un mitruma nodrošinājums reģionos. Augu attīstību ietekmēja vēsais maijs, kas bija vēsākais šajā gadsimtā, kā arī salnas. Laiks bija lietains un daudzviet tika pārsniegtas maija nokrišņu daudzuma normas, tostarp Madonas pusē pat trīs reizes, kā arī augsts nokrišņu līmenis saglabājās jūnijā.
LLKC Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra aģentūrai LETA atklāja, ka Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet Vidzemē un Latgalē lauki ir būtiski applūduši un situācija ir slikta.
LLKC skaidro, ka vasarāju graudaugiem Vidzemes un Latgales reģionos ekstremāli lielais mitrums rada gaisa trūkumu augu saknēm, kā rezultātā augi dzeltē, nenotiek optimāla auga barības vielu uzņemšana un krītas iespējamais ražas potenciāls. Pārmitrie lauki arī neļauj veikt augu kopšanas darbus un paliek neierobežotas nezāles, kuras konkurē ar kultūraugiem pēc barības vielām. Tāpat mitruma dēļ attīstās augu slimības, tostarp kviešos galvenokārt novērojama lapu pelēkplankumainība un dzeltenplankumainība, bet miežos - tīklplankumainība.
Latvijas austrumu daļā pēc nokrišņiem ūdens krājās uz laukiem un zemākajās ieplakās. Ilgstošo lietavu rezultātā applūdušās platības daļas nav apsētas vai apstādītas, kā arī iesētie zirņi un pupas vietām ir mitrumā sapuvušas, vai sēkla izskalota. Savukārt vasaras rapši pārmitros laukos izstīdz un mitrums traucē ierobežot kaitēkļus.
Tāpat kukurūza lielā daļā platību nokrišņu dēļ iesēta vēlāk, bet pārmitrās lauku ieplakās kukurūzas sēklas ir aizgājušas bojā, tostarp vietām augu attīstības stadija ir divas līdz trīs lapas, kas ir zems rādītājs, salīdzinot ar citiem gadiem, un vieš bažas par optimālas biomasas iegūšanu, akcentē centrā.
LLKC norāda, ka lauka pupu un zirņu attīstība ir ļoti atšķirīga. Laikus iesētās pupas jau sasniegušas ziedēšanas stadiju, bet vēlu sētām novērojami trīs līdz četri lapu pāri. Savukārt griķi sadīguši nesen un gaisa trūkuma dēļ augu krāsa ir mainījusies, bet citviet šobrīd pēc lauku apžūšanas tos tikai sākts sēt.
Kurzemes reģionā dienvidu un ziemeļu daļā bija optimāli mitruma apstākļi augu attīstībai, bet pārējā daļā lauki bija pārmitri un vietām dzeltē. Graudaugi ir labi sacerojuši un ražas potenciāls ir labs, kā arī lauka pupas un zirņi sākuši ziedēt un ir labi attīstījušies. Tomēr paaugstinātā mitruma dēļ kviešos palielinās lapu pelēkplankumainības, dzeltenplankumainības un brūnās rūsas izplatība. Tāpēc LLKC aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību slimību ierobežošanai, īpaši slimības ieņēmīgām šķirnēm.
Savukārt Zemgalē, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bija optimāli mitruma apstākļi un vasarājus varēja iesēt agri, kā arī tie labi attīstījās. Tomēr biežie nokrišņi veicināja graudaugos miltrasas attīstību. Tāpat lauka pupas un zirņi bija laikus iesēti un šobrīd zied.
Centrā min, ka kukurūzas attīstību aukstais laiks ir nedaudz piebremzējis, bet ražas potenciāls ir labāks nekā citos reģionos.
LLKC jūnijā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt 3,5 tonnas no hektāra, auzām - 2,9 tonnas no hektāra, vasaras miežiem - trīs tonnas no hektāra, vasaras rapsim - 1,2 tonnas no hektāra, griķiem - 0,8 tonnas no hektāra, lauka pupām - 3,3 tonnas no hektāra, zirņiem - trīs tonnas no hektāra, bet kukurūzas zaļmasai - 24 tonnas no hektāra.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir, apzinoties atbildību par lauku vidi, veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.
