Zemnieki gatavojas ražas novākšanai; ko šogad var gaidīt no sējumu platībām

Šogad sējumu raža būs mazāka nekā pērn un ātrāk nekā parasti, aģentūrai LETA pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons sacīja, ka vietās, kur nokrišņi bija vēlu un mazāk, lielas ražas nebūs, bet tur, kur nokrišņi bija laicīgi, raža būs laba.

Tāpat viņš pauda, ka kaitēkļi šogad ir daudz un tie ir bojājuši gan rapsi, gan graudaugus, samazinot to potenciālo ražu. Tomēr iespēju robežās lauksaimnieki ar kaitēkļiem cīnās. Rapsis šogad jau bija sliktā stāvoklī, bet, taupot naudu, kukaiņu ir daudz, un lauksaimniekiem ir grūti tos ierobežot, tāpēc raža šogad būs mazāka.

Viņš arī pauda, ka patlaban tiek gaidīta pirmā sējumu raža, un ziemas miežu raža varētu būt jau, iespējams, nākamās nedēļas laikā.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīmēja, ka šogad situācija dažādās Latvijas vietās ir īpaši atšķirīga. Laikapstākļu situācija atšķīrās pat vienā saimniecībā. Tāpēc viņš norādīja, ka vispārīgu vērtējumu par visu Latviju nav iespējams sniegt.

Pavasarī sējumus visvairāk ietekmēja sausums, kas lokāli ietekmējis vairākas vietas visā Latvijā, galvenokārt Vidzemē, Latgalē un Ziemeļkurzemē. Tāpat ziemā cietušie rapšu sējumi nav atguvušies, tāpēc rapšu raža šogad gaidāma mazāka nekā citus gadus. Labāka situācija ir kviešu sējumiem, tomēr smilšainās augsnēs sētos kviešus daudz vairāk ietekmējis sausums.

Lazdiņš minēja, ka šovasar graudu audzētājiem problēmas sagādā nezāles. Sausajā pavasarī tās nedīga, bet pēc lietus saauga un svārstīgo temperatūru dēļ augu aizsardzības līdzekļi nav bijuši pārāk iedarbīgi. Tāpat karstais laiks nelabvēlīgi ietekmē arī labību. Ja temperatūras ilgstoši saglabājas virs plus 25 grādiem, tad graudaugi patērē vairāk mitruma, kas nozīmē lielāku nokalšanas risku.

Veiksmīgāka šogad varētu padoties zirņu raža, jo tiem pieticis mitruma, kā arī ziedēšanas laiks sakritis ar mērenākām temperatūrām.

Kooperatīva "Latraps" galvenais agronoms Ģirts Ozols prognozēja, ka graudaugu kulšanas sezona šogad varētu sākties ātrāk nekā ierasts. Aktīva labības kulšana varētu sākties jau jūlija vidū, kad sāks novākt ziemas miežus. Dažviet saimnieki jau sākuši kulšanas darbus.

Viņš arī atzīmēja - ja 1.jūlijā Zemgalē nebūtu uzlijis lietus un saglabātos karsts laiks, labības novākšana būtu jāsāk jau tuvāko desmit dienu laikā, bet šobrīd prognozējams, ka ziemas kviešus varētu sākt kult jūlija beigās. Tāpat Ozols norādīja, ka pēc lietus vietām nedaudz novērojama veldres veidošanās, kas liecina, ka vārpas nav tukšas un graudi būs.

Viņš arī minēja, ka kaitēkļu situācija līdz šim šogad nav bijusi ārpus normas un tos ir iespējams ierobežot, tomēr biežāk novērojams specifisks kaitēklis - labības pangodiņš.

"Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs sacīja, ka ar citiem augiem situācija ir līdzīga kā graudaugiem - atsevišķās vietās Latvijā tos ietekmējis sausums, kura rezultātā, piemēram, burkāni nav sadīguši vienmērīgi. Šogad kāpostu audzētājiem lielākas problēmas nekā citus gadus rada cekulkodes, kuras siltajā laikā ievērojami savairojušās. Lielākoties dārzeņu audzētāji norāda, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, kaitēkļu izplatība nav lielāka un ar tiem var tikt galā.

Kā sacīja Lazdiņš, ja nebūs ekstremālu laikapstākļu, piemēram, lielgraudu krusas, tad dārzeņu raža varētu būt stabila un ievērojami nemainīsies, salīdzinot ar citiem gadiem. Tāpat šīs sezonas dārzeņi, tostarp kartupeļi, jau ir pieejami.