Protests

Francijā vardarbīgos protestos pret degvielas nodokļa palielināšanu un dzīves dārdzību cietuši 133 cilvēki, tai skaitā 23 policisti, bet 412 cilvēki aizturēti un 378 no viņiem noteikts apcietinājums, svētdien paziņojusi Francijas policija. Prezidents Emanuels Makrons svētdien rīko ārkārtēju drošības apspriedi ar premjerministru Eduāru Filipu un iekšlietu ministru Kristofu Kastanēru, brīdinot ka nemieru vaininiekiem nāksies atbildēt par nodarīto. Parīzes policija sestdien laida darbā asaru gāzi un ūdensmetēju pret protestētājiem, kas mēģināja izlauzties cauri nožogojumiem Elizejas laukos. Pilsētā tika slēgtas desmitiem ielu un vairākas metro stacijas. "Dzelteno vestu" protestos, kas izvērsās vardarbībā, cietuši tūristu iecienītākie Francijas galvaspilsētas rajoni. Protestētāji dedzināja automašīnas, izsita skatlogus, izlaupīja veikalus, apmētāja ar akmeņiem policiju un apkrāsoja Triumfa arku ar daudzkrāsainiem grafiti, ko pilsētas saimniecisko dienestu darbinieki svētdien pūlas notīrīt. "Dzeltenās vestes uzvarēs!" - vēsta viens no protestu dalībnieku atstātajiem uzrakstiem. Elizejas lauku, Triumfa arkas un Tilerī dārza apkaimē ielas piemētātas ar atkritumiem, ielu malās redzamas izdegušas automašīnas, daudzas fasādes apkrāsotas ar uzrakstiem. Pretstatā Parīzei citviet Francijā protesti sestdien noritējuši lielākoties mierīgi. Protesti pret degvielas nodokļa paaugstināšanu Francijā sākās pirms divām nedēļām. Protestiem turpinoties, izveidojusies plaša opozīcijas fronte pret centrisko prezidentu Makronu. Francijas amatpersonas bažījas, ka "dzelteno vestu" protestos plāno iefiltrēties galēji labējie un galēji kreisie grupējumi.

Francija nosūtīs karavīrus uz Reinjonu, savu aizjūras teritoriju Indijas okeānā, kur protesti pret degvielas nodokļa palielināšanu pārauguši vardarbībā un notikušas laupīšanas. Salā jau trešo dienu slēgtas skolas, jo protestētāju saslieto barikāžu dēļ skolotāji un bērni nespēj nokļūt līdz mācību iestādēm, kurām nav iespējams piegādāt arī pārtiku. Protesti pret degvielas cenu kāpumu un valdības plāniem palielināt degvielas nodokli kopš sestdienas pāršalkuši visu Franciju un tās aizjūras teritorijas. Taču Reinjonā tie pārauguši plašākos protestos pret nabadzību, kas šajā salā ir lielāka problēma nekā citur Francijā. Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien aizstāvēja valdības centienus uzlabot ekonomisko situāciju Reinjonā, bet tur notikušo vardarbību nodēvēja par nepieņemamu. Makrons paziņoja, ka nosūtīs uz salu karavīrus situācijas noregulēšanai. Prefektūra ziņo, ka kopš sestdienas aizturēti 123 cilvēki un aptuveni 30 policisti ir ievainoti.

Šodien plkst.16 Bastejkalnā, Rīgā, notiks Krievu skolu aizstāvju štāba organizēta zibakcija pret skolu slēgšanu, informēja pasākuma organizatori.

Francijā sestdien visā valstī notiek protesti pret degvielas cenu kāpumu un valdības plāniem palielināt degvielas nodokli, protestētājiem gatavojoties bloķēt ceļus un bremzēt satiksmi. Protestētāji sevi dēvē par "dzeltenajām vestēm", jo valkā atstarojošās dzeltenās vestes. Pie Parīzes protestētāji bloķē maksas iekasēšanas punktus un apvedceļus, bet valdība solījusi nosūt policiju protestētāju aizvākšanai un piedraudējusi ar sodiem. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka protestos gājis bojā viens cilvēks, bet 47 cilvēki guvuši ievainojumus. Francijas austrumos gājusi bojā kāda protestētāja, kurai uzbraukusi autovadītāja, kuru bija pārņēmusi panika pēc iekļūšanas demonstrantu pūlī. Policija paziņoja, ka trīs no ievainotajiem atrodas nopietnā stāvoklī. Varasiestādes pavēstīja, ka aizturēti 24 cilvēki, bet vēl 17 nogādāti policijā nopratināšanai. Sociālajos tīklos izsludinātas aptuveni 1500 protesta akcijas, taču no tām tikai 100 pieteiktas vietējam varasiestādēm, kā to paredz likums. Akcijās aicināts bloķēt ceļus, kā arī rīkot "gliemeža akcijas", kad autovadītāji tīšām lēni pārvietojas pa visām automaģistrāles joslām. Valdība plāno par četriem centiem litrā paaugstināt degvielas nodokli benzīnam un par septiņiem centiem litrā dīzeļdegvielai. Nodokļa celšana ir daļa no prezidenta Emanuela Makrona plāniem atteikties no fosilajā degvielām.

Parīzē norisinājies protests pret mājlopu turēšanu būros, kura ietvaros aktrise Pamela Andersone ieslēgusies būrī.

Lai izpildītu minimālās autobusu vadītāju prasības par stundas likmi septiņi eiro, Autotransporta direkcijai (ATD) vajadzīgi papildu trīs miljoni eiro, žurnālistiem pastāstīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Kā ziņots pie Satiksmes ministrijas (SM) ceturtdien apmēram 60 Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta arodbiedrības (LAKRS) biedri protestēja pret autobusu vadītāju zemajām algām. Viena no prasībām bija noteikt autobusu vadītājiem garantēto amatalgu (stundas tarifa likmi) septiņu eiro apmērā stundā. Godiņš pastāstīja, ka katru gadu sabiedriskā transporta pārvadātājiem maksātās dotācijas pieaug. 2014.gadā atlīdzība bija nepilni 17 miljoni eiro, bet 2018.gadā tas ir jau 21 miljons eiro. Arī ikmēneša atlīdzība transportlīdzekļu vadītājiem katru gadu pieaug. Piemēram, 2015.gadā bruto alga bija 648 eiro, bet 2018.gadā tie ir 833 eiro. Arī stundas likme pieaug un pašreiz tā ir 5,85 eiro, norādīja Godiņš.

Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes valdība trešdien līdz turpmākajam apturējusi pret meža izciršanu protestējošo vides aizstāvju nometnes likvidācijas operāciju.

Šodien Rīgā krievu skolu aizstāvju protesta pasākumā bija pulcējušies apmēram 5000 dalībnieku.

Šodien Rīgā krievu skolu aizstāvju protesta pasākumā pulcējušies apmēram 2500 dalībnieku.

Šodien Rīgā notiks kārtējais krievu skolu aizstāvju protesta pasākums, teikts Latvijas Krievu savienības (LKS) sociālā tīkla "Facebook" lapā.

Svētdien vairākās Krievijas pilsētu ielās izgāja Komunistu partijas atbalstītāji, kur iestājas pret pensionēšanās vecuma celšanu. Plāns paredz pensionēšanās vecumu sievietēm celt no 55 gadiem uz 63, bet vīriešiem no 60 uz 65 gadiem. Prezidents Vladimirs Putins piedāvājis, ka sievietēm pensionēšanās vecums būtu tomēr 60 gadi.

Kemnicas pilsētā Vācijas austrumos sestdien labējo organizāciju rīkotās demonstrācijas un kreiso spēku kontrprotestu laikā ievainoti 18 cilvēki, svētdien paziņojusi policija. Tā ziņo arī par vismaz 37 likumpārkāpumiem, tai skaitā īpašuma bojāšanu, miesas bojājumu nodarīšanu, pretošanos aizturēšanai un aizliegtu organizāciju simbolikas izmantošanu. Cietušo skaitā ir arī trīs policisti, kas ievainoti, cenšoties saukt pie kārtības demonstrantus. Labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) un kustība "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju" (PEGIDA) rīkoja demonstrāciju, protestējot pret pagājušajā nedēļas nogalē notikušu vācieša slepkavību, par kuru tiek turēti aizdomās divi patvēruma lūdzēji. Demonstrācijai pievienojās arī vietējās labējās organizācijas "Pro Chemnitz" atbalstītāji. Pēc policijas ziņām, labējo spēku demonstrācijā piedalījušies aptuveni 8000 cilvēki, bet kreiso - apmēram 3000 cilvēki. Sadursmes izraisījušās starp nelielām protestētāju grupām. Policija izmeklē arī apsūdzības uzbrukumā demonstrantu grupai, ko vadījis Bundestāga deputāts no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) Sērens Bartols. "Esmu sašutis. Manai grupai no Marburgas ceļā uz autobusu uzklupa nacisti. Iznīcināti visi SPD karogi, un dažiem cilvēkiem tika uzbrukts fiziski," tviterī rakstījis Bartols, piebilstot, ka drīz ieradusies policija un apturējusi uzbrukumu. Kā ziņots, labējo demonstrācija Kemnicā nevarēja notikt, kā plānots, jo tās dalībniekiem turpināt gājienu traucēja kontrprotestētāji. "Mūsu vienības dažkārt bija spiestas likt lietā tiešu spēku," tviterī pavēstīja policija. "Mēs atkārtojam aicinājumu atturēties no vardarbības." Kad gājiens beidzās, daudzi abu pušu protestētāji atteicās doties projām. Naktij tuvojoties, policija nosūtīja uz notikuma vietu papildspēkus un atveda ūdensmetēju, tomēr galu galā demonstranti izklīda bez incidentiem. Kopumā Kemnicā sestdien bija mobilizēti 1800 policisti. Policija arī ziņo, ka sestdien Kemnicā bez tiešas saistības ar demonstrācijām ievainots kāds afgānis, kuram uzbrukuši četri maskēti vīrieši. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss svētdien aicinājis vāciešus aktīvi vērsties pret ksenofobiju. "Mums jāpieceļas no dīvāna un jāatver mutes. Mums visiem jāparāda pasaulei, ka mēs vairākumā esam demokrāti un ka rasisti ir mazākumā," viņš sacījis laikrakstam "Bild am Sonntag". "Klusējošajam vairākumam jākļūst skaļākam." Labējo organizāciju atbalstītāji skaidroja, ka viņu demonstrācija rīkota, lai pieminētu nodurto vīrieti un protestētu pret valdības bezdarbību augošās imigrantu noziedzības priekšā. Viņu kreisie oponenti pārmeta Kemnicas slepkavības izmantošanu centienos vairot naidu pret imigrantiem. Kā ziņots, pirms nedēļas Kemnicā izcēlās konflikts starp divām vīriešu grupām. Konflikta laikā tika sadurti trīs vīrieši, no kuriem viens vēlāk slimnīcā miris. Abi pārējie ar smagiem savainojumiem hospitalizēti. Mediji vēsta, ka visi sadurtie ir vācieši. Sākotnējā konflikta apstākļi nav skaidri, tomēr policija atzinusi, ka nazis nav ticis lietots pašaizsardzības nolūkos. Sociālajos medijos izplatoties ziņām par slepkavību, īpaša uzmanība pievērsta incidentā iesaistīto valstspiederībai. Nogalinātais ir 35 gadus vecs Vācijas pilsonis, bet aizdomās par slepkavību tiek turēts 23 gadus vecs sīrietis un 22 gadus vecs irākietis. Abi aizdomās turētie apcietināti. Aizvadītās nedēļas laikā Kemnicā notikušas vairākas labējo demonstrācijas un kreiso kontrprotesti. To gaitā dažkārt pieredzēti vardarbīgi incidenti.

Zviedrijā uzmanību piesaistījusi 15 gadus veca meitene, kura skolas sola vietā izvēlējusies protestēt pret klimata pārmaiņām, pavadot dienas sēžam pie Zviedrijas parlamenta ēkas, raksta "The Guardian".

Ziemeļkarolīnas universitātes kampusā protesta laikā gāzta gadsimtu vecā konfederātu karavīra ''Klusā Sema'' statuja.

Starptautiskā sabiedrība paudusi bažas par situāciju Zimbabvē, kur pēcvēlēšanu vardarbībā gājuši bojā trīs cilvēki, un aicinājusi saglabāt savaldību. Zimbabves opozīcija apsūdz prezidentu Emersonu Mnangagvu un valdošo Zimbabves Afrikāņu nacionālo savienību - Patriotisko fronti (ZANU-PF) vēlēšanu nozagšanā. Oficiālie rezultāti liecina, ka parlamenta vēlēšanās uzvarējusi ZANU-PF, bet prezidenta vēlēšanu rezultāti vēl nav paziņoti. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicināja Zimbabves politiķus izrādīt savaldību, bet Lielbritānijas ārlietu ministrijas amatpersonas pauda bažas par notikušo vardarbību. Arī ASV vēstniecība Hararē aicināja Zimbabves armiju saglabāt savaldību, norādot, ka valstij ir "vēsturiska izdevība" veidot gaišāku nākotni. Zimbabvē šīs bija pirmās vēlēšanas kopš autoritārā līdera Roberta Mugabes atstādināšanas no amata. Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" aicināja valdību sākt izmeklēšanu par vardarbību pret protestētājiem. "Tautai ir jāgarantē tiesības uz protestiem," uzvēra organizācijas pārstāvis.

Taksometri otrdien, 31.jūlijā, bloķēja vienu no centrālajām Spānijas galvaspilsētas ielām - Paseo de la Castellana, tādejādi protestējot pret, kā viņi apgalvo, negodīgo konkurenci no tādiem transporta servisiem kā Uber un Cabify.

Iedzīvotāji izgājuši Varšavas ielās, lai protestētu pret izmaiņām tieslietu sistēmā, kas ļautu valdībai vairāk kontrolēt nozari.

Kāda zviedru studente lidmašīnā no Zviedrijas pilsētas Gēteborgas uz Stambulu uzrīkojusi protestu, jo viens no pasažieriem tika deportēts uz Afganistānu.

Pēc pretrunīgās ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, pie Baltā nama notiek plaši protesti, kuros ekscentrisko miljardieri aicina atkāpties un apsūdz nodevībā.

Dienvidkorejā tūkstošiem sieviešu sestdien sapulcējušās uz demonstrāciju Seulā, lai pieprasītu valdībai stingrāk cīnīties pret slepeni uzņemtu intīmu fotogrāfiju un video izplatīšanu.