Protests

Maskavā sestdien opozīcijas protestu laikā policija aizturējusi vairāk nekā 1000 cilvēkus.

Vides aktīvistu kustība "Extinction Rebellion" pirmdien sākusi nedēļu ilgu "vasaras sacelšanos" piecās Lielbritānijas pilsētās, tostarp Londonā. Aktīvisti protestē Londonas centrā netālu no parlamenta, Kārdifā, Bristolē, Līdsā un Glāzgovā. "Extinction Rebellion", kas pēdējo mēnešu laikā sarīkojusi vairākus protestus, paziņojusi, ka aktīvisti šonedēļ izjauks mieru centrālajās sabiedriskajās vietās piecās pilsētās. Kustība piektdien piedalīsies jauniešu streikā un dosies gājienā uz parlamentu, lai pieprasītu no valdības aktīvāku rīcību cīņā pret klimata izmaiņām. Londonas policija paziņojusi, ka tai izstrādāts samērīgs plāns rekcijai uz protestiem. Iepriekš policija brīdināja, ka tā būs gatava "reaģēt ātri, veikt aizturēšanas un novērst nekārtības, ja nepieciešams". Policija uzsvēra, ka tiesības protestēt ir jālīdzsvaro ar citu cilvēku tiesībām mierīgi doties savās ikdienas gaitās. Policija norādīja, ka sazinājusies ar protestu organizatoriem, lai būtu informēta par viņu plāniem, bet uzsvēra, ka necietīs uzvedību, kas pārkāpj likumu, vai rada ievērojamus traucējumu kopienai. Pagājušajā mēnesī "Extinction Rebellion" draudēja paralizēt Londonas Hītrovas lidostas darbību, izmantojot nelielus bezpilota lidaparātus. Taču pēc policijas brīdinājumiem, kustība no šī plāna uz laiku atteicās. Aprīlī un maijā protestētāji Londonā nobloķēja tiltus, galvenās ielas un traucēja dzelzceļa satiksmi. Policija protestu laikā aizturēja vairāk nekā 1000 cilvēku.

Simtiem nelegālo imigrantu piektdien uz neilgu laiku ieņēma Parīzes Panteonu, pieprasot legalizēt viņu statusu. Kāds aktīvists, kas pārstāv imigrantu atbalsta organizāciju "La Chapelle Debout", pavēstīja, ka ēku pēcpusdienā ieņēmuši aptuveni 700 nelegālie imigranti un viņu atbalstītāji. Tviterī izplatīts videoieraksts, kurā redzams, kā vairāki simti cilvēku, kas sapulcējušies zem Panteona centrālā kupola, skandē: "Melnās vestes. melnās vestes!" un "Ko mēs gribam? Dokumentus!". Šādu nosaukumu, kas visai neslēpti norāda uz neseno "dzelteno vestu" protesta kustību, pieņēmusi Parīzē mītošo nelegālo imigrantu apvienība. Sākoties akcijai, no Panteona, kur apbedīti izcilākie francūži, tostarp Voltērs, Viktors Igo un Emīls Zolā, steigšus tika evakuēti tūristi. Ap Panteonu, kur bija vērojama stipra policijas klātbūtne, ārpusē pulcējās vēl vairāki simti protestētāju. "Melno vestu" izplatītajā paziņojumā teikts, ka viņi pieprasa "dokumentus un mājokli ikvienam". "Mēs vairs nevēlamies runāt ar iekšlietu ministru un viņa amatpersonām. Mēs tūlīt gribam runāt ar premjerministru Eduāru Filipu," teikts paziņojumā. Protestētāji Panteonā uzturējās vairākas stundas, kamēr policija tos mierīgi neizveda laukā pa aizmugures durvīm. "Melnās vestes" jau iepriekš rīkojušas skaļas akcijas. Jūnijā kustības aktīvisti uz neilgu laiku ieņēma Parīzē bāzētā starptautiskā uzņēmuma "Elior Group" biroju. Savukārt mēnesi iepriekš "melnās vestes" ieņēma vienu no Šarla de Golla lidostas termināļiem, protestējot pret lidsabiedrības "Air France" "kolaboracionismu", jo tā piedalās nelegālo imigrantu deportēšanā.

Honkongā turpinoties pēdējo desmitgažu lielākajai politiskajai krīzei, varasiestādes trešdien draudēja atrast protestētājus, kas, metot izaicinājumu Pekinas atbalstītajai valdībai, pirmdien bija ieņēmuši parlamenta ēku. Autonomo pilsētu kopš pagājušā mēneša satricinājušas vērienīgas demonstrācijas, kuras izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu kontinentālajai Ķīnai. Protesta akcijas gaitā pirmdien gados jaunu, radikālu protestētāju grupa iebruka Honkongas Likumdošanas padomē. Viņi ēkā iekļuva, izmantojot pašdarinātu tarānu, bet tad ar aerosola krāsām aprakstīja ēkas sienas ar politiskiem saukļiem un sabojāja pilsētas emblēmu. Izmeklētāji trešdien turpināja apkopt liecības protestos cietušajā ēkā, paziņojumā tviterī pavēstīja policija, norādot, ka "tie, kas ir vainīgi šajās pretlikumīgajās rīcībās, tiks saukti pie atbildības". Trešdien policija paziņoja, ka astoņi 16 līdz 40 gadus veci cilvēki - seši vīrieši un divas sievietes - ir aizturēti saistībā ar apsūdzībām par policistiem nozagtu privātu datu izplatīšanu tīmeklī, kiberuzbrukumiem policijas tīmekļa vietnēm un citu cilvēku kūdīšanu uz "postījumu nodarīšanu". Dažiem policistiem un viņu ģimeņu locekļiem šo noziegumu rezultātā izteikti nāves draudi, sacīja Honkongas policijas amatpersona Svalihs Mohammeds. Īstenoti arī neveiksmīgi centieni apturēt policijas tīmekļa vietņu darbību ar DDoS uzbrukumiem, pārslogojot serverus ar milzīgu pieprasījumu daudzumu. Honkongā jau trīs nedēļas turpinās plašas demonstrācijas pret nepopulāru likumprojektu, kas paredz tiesājamo izdošanu Ķīnai.

Honkongas policija pirmdienas rītā lika lietā stekus un piparu gāzi pret protestētājiem, kas bija sapulcējušies uz ceļa līdzās pilsētas valdības kompleksam. Demonstranti bija palikuši līdzās kompleksam visu nakti, lai rīkotu protestus plkst.8 karoga pacelšanas ceremonijā par godu 22 gadiem kopš Honkongas pievienošanas Ķīnai. Protesti pret Ķīnas valdību Honkongā 1.jūlijā notiek katru gadu, bet šogad situācija ir īpaši spraiga, jo Honkongu satricinājuši protesti pret strīdīgus vērtējumus izsaukušo likumprojektu par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Vēlāk pirmdien paredzēta demonstrācija, kuru rīko organizācija "Civil Human Rights Fronts", kas koordinēja divas demonstrācijas pret izdošanas likumprojektu ar rekordlielu dalībnieku skaitu - vienu un diviem miljoniem cilvēku. Honkongas līdere Kerija Lama solījusi apturēt strīdīgā likumprojekta izskatīšanu, tomēr citām protestētāju prasībām nav piekāpusies, arī ne attiecībā uz likumprojekta pilnīgu atsaukšanu vai atkāpšanos. Viņa arī noraidījusi aicinājumus veikt neatkarīgu izmeklēšanu par policijas vardarbību 12.jūnija protestos. Kaut arī Lama atvainojusies divas reizes, sabiedrība atvainošanos nav pieņēmusi, un Lamas atbalsta reitings šobrīd noslīdējis līdz zemākajām atzīmēm kopš stāšanās amatā 2017.gadā. Honkongai kā bijušajai Lielbritānijas kolonijai, kas kopš 1997.gada iekļauta Ķīnas sastāvā, tomēr ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņi bauda plašākas tiesības nekā kontinentālajā Ķīnā. Īpašās tiesības un brīvības noteiktas līdz 2047.gadam.

Ceturtdienas vakarā un piektdienas rītā pie Gruzijas parlamenta Tbilisi notikušajās protestētāju un policijas sadursmēs cietuši 240 cilvēki, paziņojis veselības aizsardzības ministra vietnieks Zaza Bokuja.

Vienā no Ukrainas pilsētām vietējais deputāts aizdedzināja sevi vietējās domes sēžu zālē.

Kazahstānā svētdien notiekošo prezidenta ārkārtas vēlēšanu laikā policija abās lielākajās valsts pilsētās Nursultanā un Almati aizturējusi aptuveni 500 opozīcijas protestētāju, paziņojis iekšlietu ministra vietnieks Marats Kožajevs. Viņš apsūdzējis "radikālus elementus" nesankcionētu protesta akciju rīkošanā. Kā, atsaucoties uz augstu Iekšlietu ministrijas amatpersonu, vēsta Kazahstānas valsts ziņu aģentūra "Kazinform", kārtības uzturēšanā vēlēšanu dienā iesaistīti aptuveni 19 000 policistu. Protesta akciju dalībnieki iebilst pret ārkārtas vēlēšanām, uzskatot, ka tās ir nelikumīgas un tiek rīkotas, lai nodrošinātu martā demisionējušā pirmā un ilggadējā valsts vadītāja Nursultana Nazarbajeva varas pārmantojamību.

Sudānas galvaspilsētā Hartūmā pirmdien karaspēkam izklīdinot protestētājus pie bruņoto spēku ģenerālštāba, nogalināti 30 cilvēki un simtiem ievainoti, paziņojusi opozīcijai pietuvināta ārstu biedrība.

Desmitiem tūkstošiem skolēnu un jauniešu piektdien Vācijā pulcējušies uz protestiem pret politiķu pasivitāti cīņā ar klimata izmaiņām. Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem sapulcējušies vismaz 5000 skolēnu, kas piektdien neapmeklēja skolu, lai piedalītos protestos. Plaši apmeklētas bija arī demonstrācijas Hamburgā, Frankfurtē un citās Vācijas pilsētās. Skolēnu plakāti vēstīja "Klimats tagad, mājasdarbi vēlāk!" un "Planētas B nav". "Pienācis laiks mums visiem pretoties masveidā. (..) Mums ir sajūta, ka daudzi pieaugušie vēl nav pilnībā sapratuši, ka mēs, jaunieši, nespējam pašu spēkiem vien apturēt klimata krīzi," teikts laikrakstā "Sueddeutsche Zeitung" publiskotajā rakstā, kura autores ir 16 gadus vecā zviedru skolniece Grēta Tūnberga un vācu aktīviste Luīza Neubauere. Viņas uzsvēra, ka cīņa pret klimata izmaiņām ir visas cilvēces uzdevums.

Parīzes policija aizliegusi "dzelteno vestu" protestus Elizejas laukos trešdien, kad tur notiks piemiņas pasākums par godu Otrā pasaules kara beigām.

Parīzē Darba svētku protesta akciju gaitā trešdien izraisījušās sadursmes, policijai pret vardarbīgiem demonstrantiem galvaspilsētas dienvidos liekot lietā asaru gāzi.

Tūkstošiem cilvēku Prāgā un citur Čehijā izgājuši ielās, lai protestētu pret premjerministram Andrejam Babišam pietuvinātās juristes Marijas Benešovas nominēšanu tieslietu ministra amatam.

Vides aktīvisti, kas jau desmit dienas protestē Lielbritānijas galvaspilsētā, ceturtdien nobloķējuši Londonas biržas ieeju, izveidojot cilvēku ķēdi priekšā durvīm. "Extinction Rebellion" skaidroja, ka vēršas pret finanšu pakalpojumu nozari, jo tā finansē klimata un vides iznīcināšanu. Aktīvistu plakāti vēstīja "uzņēmumi, kā vienmēr, = nāve" un "neieslogiet kanārijputniņus". Protestētājus savāca policisti, kas aizveda viņus prom policijas furgonos. Birža turpināja darboties ierastajā režīmā. Vides aktīvistu protesti Londonā notiek kopš 15.aprīļa, un to rezultātā traucēta galvaspilsētas satiksme. Protestētāji nobloķēja tiktus, krustojumus un traucēja pasažieru vilcienu satiksmi. Par drošību protestu laikā Londonā gādāja vairāk nekā 10 000 policistu. Aizturēti vairāk nekā 1100 cilvēki, bet tikai aptuveni 70 ir izvirzītas apsūdzības. "Mēs apzināmies, ka esam radījuši neērtības jūsu dzīvēs. Mēs pret to neizturamies vieglprātīgi. Mēs darām to tāpēc, ka šī ir ārkārtas situācija," norādīja "Extinction Rebellion".

Londonā notiekošajos protestos pret politiku klimata izmaiņu jomā jau ir aizturēti ap 300 cilvēku, otrdienas vakarā paziņoja policija.

Francijas premjerministrs Eduārs Filips, noslēdzoties tā dēvētajām lielajām nacionālajām debatēm, pirmdien apsolījis strauju rīcību, lai pazeminātu nodokļus un samazinātu valsts izdevumus.

Tūkstošiem cilvēku Berlīnē un citās Vācijas pilsētās sestdien piedalījušies protestos pret nemitīgi augošajām īres maksām un mājokļu trūkumu. Protestu organizatori Berlīnē apgalvoja, ka tajos piedalījušies 40 000 cilvēku. Protestētāji devās gājienā cauri vairākiem rajoniem, kurus to iedzīvotāji bijuši spiesti pamest augošo īres cenu dēļ. "Šajā pilsētā notiek masveida izpārdošana. Japāņu, norvēģu un amerikāņu konsorciji nopirkuši veselas ielas," sacīja viens no protestētājiem. Protestētāji vēlas, lai valdība iejaucas un pārņem kontroli pār situāciju. Berlīnē protesta organizatori vāca parakstus petīcijai par referenduma organizēšanu par mājokļu kompāniju ekspropriēšanu. Petīcijas iniciatori pieprasa, lai kompānijas ar vairāk nekā 3000 mājokļu tiktu pārņemtas sabiedriskā labuma vārdā. Berlīnei, kas ir arī viena no Vācijas federālajām zemēm, tad būtu pienākums šos mājokļus izpirkt. Kā aplēsis Berlīnes Senāts, tas jau dziļos parādos esošajai federālajai zemei izmaksātu vairāk nekā 30 miljardus eiro. Protesti sestdien notika arī Minhenē, Ķelnē, Frankfurtē un Drēzdenē. Protestu organizatori apgalvoja, ka demonstrācijas notikušas pavisam 19 pilsētās, piedaloties kopumā 55 000 cilvēku.

Šodien no plkst. 11 līdz 12 Rīgā, Hāmaņa muižas parkā, kas atrodas pie Slokas ielas 41a, notiks iedzīvotāju rīkots pikets pret ieceri Botāniskā dārza apkaimē izcirst aptuveni 100 kokus, pastāstīja biedrības "Aleju aizsardzība" vadītāja Ingrīda Ērenpreisa.

Lielbritānijā, Londonā, norisinājusies demonstrācija, kuras sauklis bijis "Breksits ir suņa vakariņas". Sanākušie cilvēki tādējādi aicināja atkārtoti rīkot otro Breksita referendumu.

Itālijā, Milānā, zīmola "Max Mara" modes skates laikā noticis protests pret kažokādu izmantošanu apģērba ražošanā.