Protests

Irākā protestos pret valdību piektdien gājuši bojā vismaz divi cilvēki un vairāk nekā 200 ievainoti, paziņojusi neatkarīgā Irākas Augstā Cilvēktiesību komisija. Drošības spēki izmantoja asaru gāzi, karstu ūdeni un gumijas lodes, lai izklīdinātu protestētājus, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja komisijas loceklis Ali al Bajati. Viņš atklāja, ka viens no bojāgājušajiem ir vecs vīrietis, kuram radušās elpošanas grūtības, kas izraisījušas nāvi. Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka protestu laikā ievainoti 227 cilvēki, lielākā daļa Bagdādē. Galvaspilsētā vardarbība izcēlās, kad drošības spēki mēģināja apturēt protestētājus, kuri devās uz tā dēvēto zaļo zonu, kur atrodas valdības ēkas un vēstniecības. Bagdādē protestētāji jau no agra rīta sāka pulcēties Tahrira (Atbrīvošanas) laukumā neilgi pēc premjerministra Adela Abdelmahdi runas televīzijā, kurā viņš solīja reformas un pārkārtojumus valdībā jau nākamajā nedēļā. "Prasības gāzt valdību bez konstitucionālas alternatīvas iegrūdīs valsti haosā," norādīja premjers. Protestētāji ir pieprasījuši valdības un parlamenta atkāpšanos, reformas vēlēšanu likumā un jaunu vēlēšanu komisiju ar neatkarīgiem locekļiem.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Šodien plkst.10 pie tiesas ēkas Baldones ielā 1a norisinājās Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības "Zolitūde 21.11." rīkotā protesta akcija, kas organizēta, jo biedrība uzskata, ka tiesas process tiek vilcināts.

Pirmdien visas dienas garumā pie Turcijas vēstniecības Rīgā, Andreja Pumpura ielā 2, notiks miermīlīgs protests, kura laikā tiks izteikts nosodījums Turcijas agresijai Sīrijā, informēja akcijas organizatoru pārstāve Antoņina Ņenaševa.

Tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju pirmdien izgāja Kijevas ielās, kā kapitulāciju kritizējot karavīru atvilkšanu no valsts austrumiem un pieprasot uzvaru piecus gadus ilgušajā karā pret Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem. Pirmdien tiek atzīmēta gadadiena kopš Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) izveides, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret padomju karaspēku. Nacionālistu spēki ierasti šajā dienā rīko "UPA gājienu", kurā piedalās daudzi no karavīriem, kas cīnījušies valsts austrumos, kā arī nacionālistiskās organizācijas "Svoboda" atbalstītāji. 14.oktobris tiek atzīmēts arī kā Ukrainas bruņoto spēku diena. Protestētāji Kijevā skandināja saukļus "Nē kapitulācijai!", "Ukraina vispirms" un "Krievu valoda šodien, krievu tanki rīt". Gājiens nav pirmā protesta akcija pret miera plānu Ukrainas austrumiem, kas cita starpā paredz lielāku autonomiju Krievijas atbalstītajām separātistu teritorijām.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti ceturtdien sarīkojuši tā dēvēto sēdošo demonstrāciju Londonas Sitijas lidostā. Protestētāji draudēja nobloķēt lidostas darbu, taču pagaidām traucējumi bijuši minimāli. Līdz 100 aktīvistiem sapulcējušies lidostas atpūtas telpā, bet citi sasēdušies citur. Daži protestētāji uzrāpās uz zemā jumta pie darbinieku ieejas, kur izkarināja plakātu ar uzrakstu: "Mūsu planēta mirst." "Mēs to darām, lai izvairītos no lielākiem traucējumiem, kas gaidāmi, ja mēs steidzami nerīkosimies," tvītoja "Extinction Rebellion". "Lidosta plāno divkāršot lidojumus. Turpmāks valdības atbalsts gaisa satiksmes paplašināšanai nav savienojams ar ārkārtas situāciju" klimta jomā, norādīja aktīvisti. Policija aizturēja kādu vīrieti, kurš sāka protestēt lidmašīnā, kas gaidīja pacelšanos lidojumam uz Dublinu. Vīrietis atteicās atstāt lidmašīnu un tika aizturēts.

Kustības "Extinction Rebellion" (XR; "Dumpis pret izmiršanu") aktīvisti pirmdien nobloķējuši ielas Berlīnē, Londonā un Amsterdamā, pieprasot jaunu un labāku politiku klimata jautājumos. Kustība paziņojusi, ka šis ir globālās protesta nedēļas sākums. Berlīnē aptuveni 1000 aktīvistu šorīt nobloķēja satiksmi rotācijas aplī Tīrgartena parkā un ierīkoja nometni pie Vācijas kancleres Angelas Merkeles biroja. Kustība ziņo, ka protesti plānoti 60 pilsētās visā pasaulē. Londonas centrā tūkstošiem aktīvistu nobloķēja vairākas ielas un vismaz vienu tiltu. Policija vēsta, ka protestu laikā Londonā aizturēti 135 cilvēki. Tikmēr "Extinction Rebellion" ziņo, ka 23 cilvēki aizturēti, kad policija centusies aizvākt raķetes "Trident" modeli, ko aktīvisti bija uzstādījuši pie Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas. "Cilvēki dumpojas tik lielā skaitā, jo saprot, ka tas ir jārisina tagad, nevis 2050.gadā vai 2025.gadā," tviterī norādīja "Extinction Rebellion" Lielbritānijas atzars, ar to domājot vairāku valdību solījumus sasniegt neitralitāti oglekļa dioksīda emisijas jomā. Londonā uz Lambetas tilta protestēja arī reliģiskās grupas, veidojot simbolisku ticības tiltu.

Kijevas centrā svētdien apmēram 10 000 cilvēku piedalījās protesta akcijā, aicinot valdību neīstenot tā dēvēto Šteinmeiera formulu, kas paredz noteikt Donbasam īpašu statusu un sarīkot tur vēlēšanas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārraudzībā. Akciju rīkoja "Pretošanās kustība kapitulācijai", un tās galvenais pasākums bija mītiņš Neatkarības laukumā. Sākot mītiņu, klātesošie ar klusuma brīdi godināja visus kritušos cīņā pret Krievijas agresiju. Dalībniekiem bija Ukrainas, Otrā pasaules kara laika Ukrainas Sacelšanās armijas, kā arī Krimas tatāru karogi. Politisko partiju simbolika nebija redzama. Mītiņa noslēgumā tika pieņemts aicinājums prezidentam Volodimiram Zelenskim, parlamentam un valdībai, kurā pieprasīts nepieļaut Ukrainas kapitulāciju Krievijas agresijas priekšā un nepieņemt nekādus lēmumus, kas kaitētu Ukrainas interesēm. Pēc policijas vērtējuma, mītiņā piedalījās apmēram 10 000 cilvēku. Mītiņa noslēgumā tā dalībnieki nodziedāja Ukrainas himnu un devās gājienā uz prezidenta biroju un parlamentu. Līdzīgas protesta akcijas svētdien notika vēl vairāk nekā 20 Ukrainas pilsētās. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka Kijeva saskaņojusi tā dēvēto Šteinmeiera formulu, kas paredz EDSO pārraudzībā sarīkot vēlēšanas Ukrainas pašlaik nekontrolētajās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās un piešķirt tām īpašu statusu. Zelenskis arī uzsvēra, ka vēlēšanas "nenotiks zem ložmetēju stobriem", tās tiks rīkotas atbilstoši Ukrainas konstitūcijai un likumiem un tad, kad no šīm teritorijām būs izvests viss Krievijas karaspēks. "Šteinmeiera formulu" Minskas vienošanos īstenošanai 2015.gadā ierosināja toreizējais Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš tagad ir Vācijas prezidents.

Par spīti aizliegumam nesankcionētās protesta akcijās valkāt sejas maskas, Honkongas ielās svētdien izgāja desmitiem tūkstoši protestētāju, kuru sejas sedza maskas.

Sestdien vairāk nekā 900 cilvēku devās Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētā protesta gājienā no Rātslaukuma uz valdības ēku ar mērķi aizstāvēt izglītību krievu valodā Latvijā.

Kustības "Extinction Rebellion" vides aktīvisti piektdien pielīmējušies pie ieejas ēkā, kur norisinās Londonas modes nedēļa. Kustība paziņoja, ka pieci tās aktīvisti notriepuši sevi ar mākslīgajām asinīm un aizšķērsojuši ieeju pasākumā, lai protestētu pret modes devumu "klimata un ekoloģiskajā krīzē". "Extinction Rebellion" informēja, ka plāno protestēt piecas dienas. Londonas Modes nedēļa sākas šodien un ilgs līdz otrdienai.

Šovakar piketā pret atkritumu apsaimniekošanas politiku pie Rātsnama pulcējušies aptuveni 100 cilvēki, novēroja aģentūra LETA. Klātesošo vidū bija dažāda gadu gājuma cilvēki, taču galvenokārt tur bija sastopami Jaunās konservatīvās partijas biedri, kā arī citi opozicionāri. Uz iedzīvotāju līdzi paņemtajiem plakātiem bija tādi uzraksti kā "Monopols smird", "Gods kalpot Getliņiem", "Tīrīga tīra kabatas", "Torņakalns pret monopolu" un citi. Sanākušie nepārtraukti skandināja tādus saukļus kā "Dome nelabi smird", "Konkurenci", "Rīga nelabi ož" un citus. Aktīvisti arī aicināja āra iznākt Rīgas mēru Oļegu Burovu (GKR), taču politiķis līdz šim Rātslaukumā nav iznācis. Paralēli aktīvisti bija atnesuši kaudzi ar miskastes maisiem, kā arī atveduši atkritumu konteinerus, pa kuru vākiem tika dauzīts ar dažādiem priekšmetiem, tādējādi radot rīboņu.

Vairāki simti protestētāju sestdien ieradušies Venēcijas kinofestivāla norises vietā, pieprasot varasiestādēm aizliegt kruīza kuģu iebraukšanu Venēcijā.

Piektdien, "Baltijas ceļa" 30.gadadienā, tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējušies uz līdzīgu akciju - "Honkongas ceļu", lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību. "Veidosim vēsturi kopā, lai pasaule redz mūsu solidaritāti. Turēsim cits cita roku un aizstāvēsim pilsētu ar saviem augumiem un savu gribu. Parādīsim pasaulei savu apņēmību stāties pretī tirānijai," teikts rīkotāju izplatītajā videoaicinājumā. Rīkotāji, kas aicinājuši cilvēkus sastāties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa MTR līnijām, uzsver, ka šī nav demonstrācija vai protesta akcija, un aicina dalībniekus netraucēt satiksmi un būt pieklājīgiem pret garāmgājējiem. Akcijas dalībnieki tur rokās Honkongas karogus vai mobilos tālruņus ar ieslēgtām gaismiņām, vietumis redzami arī plakātiņi ar Lietuvas, Francijas un Vācijas karogiem un pateicības vārdiem, kas adresēti honkongiešu atbalstītājiem šajās valstīs. Daļa cilvēku ieradušies sejas maskās, lai neizpaustu savu identitāti. "Mēs esam izmēģinājuši tradicionālus gājienus, esam izmēģinājuši arī kaujinieciskāku rīcību, lai gan es to neatbalstu, bet šai reizē esam sanākuši, lai sadotos rokās un parādītu, ka mēs joprojām esam vienoti," sacījis viens no "Honkongas ceļa" dalībniekiem. "Ja cilvēki to spēja pirms trīsdesmit gadiem, to spēsim arī mēs," piebildusi cita dalībniece. Protestus Honkongā, kas sākās 9.jūnijā, izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto personu izdošanu Ķīnai. Lai gan protestētāju spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.

Ceturtdien pie Dundagas novada domes ap 350 cilvēku protestē pret tās vadības stilu, prasot atjaunot amatā Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Pinkenu vai atkāpties no amata.

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā. Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu "viena valsts, divas sistēmas", kas tiek attiecināts uz Honkongu. Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība. Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus. Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju "Cathay Pacific" un "Hong Kong Airlines" reisi. "Cathay Pacific" stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā. "Pēdējās 50 dienās valdība ir ignorējusi cilvēku prasības un izmantojusi tikai policijas spēku, lai mēģinātu apspiest [protestētāju] balsis, izraisot tūkstošiem honkongiešu izmisumu," sacīts arodbiedrības paziņojumā. Aizvadītajā nedēļas nogalē policija atkal izmantoja spēku, lai izklīdinātu tūkstošiem protestētāju. Pagaidām nav zināms, cik plašs ir pirmdien izsludinātais streiks, taču tā rīkotāji iepriekš paziņojuši, ka streikā pauduši gatavību piedalīties vairāk nekā 20 000 cilvēku, kas strādā dažādās nozarēs, tostarp valdības ierēdņi. Pirmdien septiņās dažādās Honkongas vietās paredzēti mītiņi. Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama pirmdien paziņoja, ka protestētāju rīcības dēļ Honkonga var nonākt "uz ļoti bīstamas situācijas sliekšņa", kad būtu apdraudēta Honkongas autonomija, kas tai piešķirta atbilstoši principam "viena valsts, divas sistēmas". "Šie [protestētāju] slepenie motīvi iznīcinās Honkongu, un, turpinot to, ko viņi dēvē par revolūciju, tiek apdraudēts [princips] "viena valsts, divas sistēmas," žurnālistiem sacīja Lama. Protestus, kas Honkongā ilgst jau otro mēnesi, sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas. Bijušajai britu kolonijai Honkongai ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.

Policija Maskavas centrā sestdien protesta akcijas gaitā aizturējusi 685 cilvēkus, demonstrantiem Krievijas galvaspilsētas ielās no jauna protestējot pret netaisnīgo izturēšanos pret opozīciju pirms nākamajā mēnesī gaidāmajām pašvaldības vēlēšanām, pavēstīja organizācija "OVD-Info", kas veic arestu monitoringu.

Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika otrdien pieprasījis saviem padotajiem nodrošināt to, lai pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām vairs nenotiktu varasiestāžu nesankcionētas protesta akcijas.

Eiropas Savienība (ES) pauduši bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.