Mediķi rīkos protesta akciju "Viena diena bez ārsta"

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa informēja, ka šajā dienā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Tādējādi tikšot uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari, skaidroja LĀB vadītāja.

Aizsilniece stāstīja, ka ceturtdienas pēcpusdienā LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vienojās par kopīgu rīcības plānu līdz valsts budžeta pieņemšanai Saeimā.

"Pirmais pasākums notiks 29.oktobrī plkst.11, kad mēs rīkosim preses konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi un finansējums veselības aprūpei tiek atrasts," sacīja Aizsilniece.

Viņa pauda cerību uz konstruktīvu dialogu gan ar valdību, gan Saeimu, kamēr valsts budžeta likumprojekts tiek skatīts Saeimā, piebilstot, ka gadījumā, ja mediķiem neizdosies dialogs ar politiķiem un viņus nesadzirdēs, tad tiks rīkotas nākamās akcijas.

Viena no šādām akcijām, ko organizēs LJĀA un LMA ar LĀB atbalstu, būs "Viena diena bez ārsta", lai parādītu to, kā sabiedrība jutīsies, ja vienu dienu savās darba vietās nebūs sastopami daudzi ārsti, jo tas ir tas, kas notiks, ja netiks mainīta veselības aprūpes finansēšanas politika, uzsvēra LĀB prezidente.

Gadījumā, ja 14.novembrī tiks pieņemts veselības aprūpes sistēmai nelabvēlīgs lēmums, tad mediķi turpinās protesta akcijas, ko vadīs LVSADA, kura, visticamāk, rosinās jautājumu par Saeimas atlaišanu, jo šī Saeima būs nobalsojusi pretēji tam, ko tā pati solīja, proti, ievērot likumus un domāt par Latvijas tautas nākotni, uzsvēra Aizsilniece.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) joprojām atbalsta mediķu tiesības paust viedokli, jo tas aktualizē tēmu un signalizē par cilvēku gatavību iestāties par savām tiesībām, komentējot mediķu organizāciju lēmumu rīkot protesta akcijas, aģentūrai LETA pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžeta projektā Veselības ministrijas (VM) prioritātēm papildus piešķirti 50 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa jeb 42 miljoni eiro paredzēti tieši atalgojumam.

Mediķiem atalgojums palielināts trešo gadu pēc kārtas, atzīmēja veselības ministre.

Protesta laikā slimnīcās pacientiem tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.

Viņš uzsvēra, ka mediķi, salīdzinot ar valdību, kura nākamā gada valsts budžeta projektā nav paredzējusi finansējumu, lai izpildītu Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktās prasības, ir likumpaklausīgi un nepārkāps Streiku likumā noteiktās normas un slimnīcās nodrošinās neatliekamo medicīnisko palīdzību.

"Savukārt visus pārējos mediķus, kuri nebūs iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, mēs aicināsim atbalstīt mediķu organizāciju rīkoto akciju "Viena diena bez ārsta" un akcijas dienā neatrasties savā darba vietā," apstiprināja Kalējs.

Kā vēstīts, Ministru kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" projekts paredz, ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam - atbilstoši VM sniegtajai informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā - vairāk par 5% no IKP.

Arodbiedrības uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība to ignorē.

Valdības partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.