Datora bojājumu dēļ prokuratūra ir pazaudējusi uzkrāto informāciju kādā sabiedrībai zināmā kriminālprocesā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sēdē pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Pirms mēneša ar skaļiem paziņojumiem vēstīts, ka Latvijas prokuroriem beidzot ir pašiem sava biedrība. Tā solīja oficiāli rūpēties par viņu garīgo un profesionālo līmeni, kā arī celt amata prestižu.
Ģenerālprokuratūra nesaskata pamatu reaģēt uz virsprokurora Ērika Kalnmeiera izteikumiem, ka pirms oficiālās ģenerālprokurora kandidāta nominēšanas nesankcionēti varētu būt noklausītas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vai Kalnmeiera telefonsarunas.
Prokuratūrai nav pamata papildus vērtēt kratīšanas likumību un pamatotību Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, liecina ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Arvīda Kalniņa vēstule premjeram Valdim Dombrovskim (JL).
Saeimas noraidošais balsojums par Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā bija politiski motivēts, nevis saistīts ar viņa profesionālajām iemaņām.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien pēc tikšanās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar Saeimas frakciju vadītājiem izdarīja secinājumus, ka problēma nu jau bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotā neievēlēšanā nebija viņa virzītajā kandidatūrā, bet "procesos, kas attīstījās šajā laikā".
Rīgas apgabaltiesas lēmums apturēt tiesvedību, kurā izskata Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret prokuroriem Juri Jurisu, Ilgu Paegli un Jāni Ilsteri, kā arī uzņēmēju Aināru Gulbi par apmēram 400 000 latu kompensāciju sakarā ar sensitīvu ziņu izpaušanu, gaisina prokuroru sākotnējās cerības uz šīs civillietas ātru izbeigšanu.
Atbilstīgi Prokuratūras likumam prokuroru Atklātajā vēstulē paustās prasības "izvērtēt iespēju" Jāni Maizīti "atkārtoti virzīt" apstiprināšanai "uz nākamiem pieciem gadiem ģenerālprokurora amatā" pat Valsts prezidentam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir obligāti izpildāmas.
Pēc Saeimas balsojuma neapstiprinot Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā uz trešo piecu gadu termiņu, sarūgtinātās politiski ekonomiskās aprindas ir radījušas vairākas J. Maizīša atbalsta petīcijas – vienu sacerējuši bijusī prezidente un bijušais prezidents, otru – bijusī laikraksta redaktore un kāda fonda priekšsēdētāja.
Pētot eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciētās petīcijas Jāņa Maizīša pārvēlēšanas atbalstam parakstītājus, atklājas aizvien jaunas detaļas, kuras liek apšaubīt petīcijas autoru un atbalstītāju godaprātu.
Skaļo parakstu vākšanas kampaņu ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atbalstam bijušie prokurori skaidro gan ar priekšvēlēšanu gaisotni, gan ar likumsakarīgu reakciju uz deputātu balsojumu, gan pauž pārliecību, ka prokuratūrā nepieciešamas kardinālas reformas.
Lai gan prokurori savu atbalstu Jāņa Maizīša atkaliecelšanai ģenerālprokurora amatā pauduši petīcijā, kas nosaukta par "atklātu vēstuli", un tajā pausts arī sašutums par Saeimas balsojuma aizklātumu, tās parakstītāji netiek izpausti.
LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers aicinās partiju balsot pret Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, ja viņa kandidatūra atkārtoti tiks izskatīta Saeimā, savukārt Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle prognozē, ka TP deputātu, kas būtu gatavi balsot par Maizīti, kļūst aizvien mazāk, to šodien "Latvijas Televīzijas" raidījumā "100.pants" atzina abi partiju līderi.
Milzu parādi; viena no visaugstāk atalgotajām amatpersonām valstī; parādsaistību palielināšana pat liesajos gados, kad bankas tikpat kā neizsniedza kredītus; ienākumu gūšana no azartspēlēm – šādus negaidītus brīnumus atklāja Neatkarīgā, papētot prokuroru iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas.
"Piekrītu viedoklim, ka neviens cilvēks nav neaizstājams. Ģenerālprokuratūra ir stabila iestāde, kas var kādu brīdi strādāt arī bez vadītāja," pēc tikšanās ar prezidentu Valdi Zatleru secina Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.