Ģenerālprokuratūra tā dēvētajā oligarhu lietā nesauks pie kriminālatbildības ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") par tirgošanos ar ietekmi, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) šajā lietā būs jāturpina izmeklēšana par citiem iespējamiem noziegumiem.
Šodien Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēmis izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz Šleseru, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA "Mediju nams". Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.
Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.
Izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, norāda prokuratūra.
Izmeklēšanā ir izsmeltas citu pierādījumu iegūšanas iespējas, ar kurām būtu iespējams pamatot izmeklētāja pieņēmumu. Līdz ar to nav pamata kriminālprocesa nodošanai izmeklēšanas turpināšanai šajā daļā, bet kriminālprocess izbeidzams, norāda prokuratūra.
Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem - izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos - ir pieņemts lēmums krimināllietu atgriezt KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo šobrīd nav pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Prokurora ieskatā šobrīd iegūto pierādījumu kopums nerada šādu pārliecību, tāpēc iegūstami papildus pierādījumi. Lēmumā par krimināllietas atgriešanu KNAB turpināšanai norādītas izmeklēšanas darbības, kas veicamas, un apstākļi, kas noskaidrojami turpmākā izmeklēšanas gaitā.