Prokuratūra saistībā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegumā minētajiem faktiem sāktajā resoriskajā pārbaudē par AS "Citadele banka" ("Citadele") pārdošanas darījumu ir atteikusi kriminālprocesa sākšanu, aģentūru LETA informēja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL).
Viņš atsaucās uz vēstuli, kuru prokuratūra nosūtījusi komisijai, taču sīkāk to nekomentēja.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka prokuratūra vienā no vairākiem apskatītajiem aspektiem esot saskatījusi sava veida "pārkāpumu", taču tas esot novērtēts kā maznozīmīgs.
Kā ziņots, par prokuratūras pārbaudes sākšanu aģentūrai LETA jūlijā pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Kā iepriekš vēstīja laikraksts "Diena", pārbaude saistāma ar četriem punktiem, no kuriem trīs attiecas uz premjerministri Laimdotu Straujumu (V).
Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru "Ripplewood", atsijājot divus citus investorus - AS "Latvijas balzams" īpašnieka Jurija Šeflera "SPI Group" un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo "Norvik banku".
Tā kā izmeklēšanas komisiju vada bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtris, uz sešām lappusēm izklāstītās aizdomas esot juridiski noslīpētas un balstītas faktos, ko tie komisijas locekļi, kam ir pielaide valsts noslēpumam, atklājuši, strādājot ar noslepenotiem valdības dokumentiem, aiz slēgtām durvīm noklaušinot ministrus un ierēdņus, kā arī noklausoties vairākas stundas garos valdības slēgto sēžu audioierakstus.
Pirmā epizode, par ko lūgts sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318. un 272.panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas manipulācijas ar minētās valdības 29.jūlija sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par bankas pārdošanas gaitu. Atklājies, ka nav iespējams droši pierādīt, kā un ar kādu argumentāciju ministri pieņēmuši 74,7 miljonus eiro vērto lēmumu, jo izšķirošajā brīdī ieraksts pārtraukts un nav atjaunots.
Otra epizode, par ko parlamentārā izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 327. un 272.panta, saistīta ar aizdomām, ka VK amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas dienesta viltojumu minētās valdības sēdes protokolā, ar roku veicot labojumu, ka citas klāt bijušās personas nav piedalījušās lēmuma par banku "Citadele" izskatīšanā.
Aizdomas saistītas ar to, ka premjerministre, lai gan atzina iespējamu interešu konfliktu, jo viņas dēls Ģirts Straujums strādā vadošā amatā vienā no ''Citadeles'' potenciālajiem pircējiem - "Norvik bankā" -, tomēr varētu būt piedalījusies lēmuma ietekmēšanā.
Jau ziņots, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to "Ripplewood" un 12 starptautisku investoru grupa kļuva par bankas "Citadele" akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.
Bankas akcionāru vidū līdzās "Ripplewood" ir tādi pazīstami investori kā Volkers un bijušais Pasaules Bankas prezidents Džeims Volfensons. Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē "Baupost Group", kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, "Ripplewood" piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem - 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.
"Citadeles" grupa pērn sasniedza lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā - 2014.gadu grupa noslēgusi ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013.gadā. Savukārt banka "Citadele" gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013.gadā, aģentūru LETA iepriekš informēja "Citadeles" pārstāve Ieva Prauliņa.