Politiskā partija “Progresīvie”, kas Saeimā nav pārstāvēta, bet savu ietekmi vismaz Rīgā pierādīja galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Organizācija uzskata, ka šāda izglītības programma novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.
Pieteikusies vēl viena partija, kas izliekas nezinām par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Partija “Progresīvie”, kas līdz šim vairāk pazīstama ar radikālām idejām sabiedrības dzimumdzīves jomā, piebiedrojusies Jaunajai konservatīvajai partijai cīņā pret valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās.
Partija "Progresīvie" aicina Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Saeimā pieņemto likumu "Par valsts aizsardzības mācību un jaunsardzi", kas paredz skolās kā obligātu ieviest aizsardzības mācību, jo uzskata, ka izmaiņas novedīs pie "nevēlamas izglītības militarizācijas".
Partijas "Progresīvie" valdē plānots izskatīt jautājumu par "Latvijas Attīstībai" biedru lēmumu pamest kopīgo frakciju Rīgas domē, informēja partijas "Progresīvie" valdes līdzpriekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Edmunds Cepurītis.
Ja apstiprināsies ziņas par nelikumīgu partijas "Latvijas Attīstībai" (LA) finansēšanu, tas būs nopietns pamats pārskatīt sadarbību Rīgas domē, šādu paziņojumu savā mājaslapā publicējusi partija "Progresīvie".
Aizvadītājā sestdienā atkārtoti partijas priekšsēdētāja amatā pārvēlot Juri Pūci, politiskā organizācija “Latvijas attīstībai” nosprauda arī jaunu, ambiciozu mērķi – 2022. gada Saeimas vēlēšanās startēt tik veiksmīgi, lai iegūtu Ministra prezidenta amatu.
Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā Rīgas dome, no kuras 60 deputātiem 18 ir ievēlēti no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” apvienotā saraksta. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām šī apvienotā saraksta augšgalā (un tātad ar lielākām izredzēm nokļūt deputātu statusā) lielākoties bija “Attīstībai/Par!” biedri. Taču, saskaitot plusus un svītrojumus, spēku samērs ir krasi mainījās – Rīgas domes deputātu vidū ir daudz vairāk partijas “Progresīvie” (P) nekā “Attīstībai/Par!” (AP) biedru. Ar 90% lielu varbūtību var apgalvot, ka velēšanu laikā, izvēloties balsot par kopējo “Progresīvo” un “Attīstībai Par!” sarakstu, aptuveni 400‒600 liela vēlētāju grupa īpaši svītroja deputātu kandidātus no “Attīstībai/Par!” saraksta augšējās daļas.
Ja Baltkrievijā visas pasaules acu priekšā var vērot mūsdienu baltkrievu nācijas dzimšanu, tad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas “piedzemdēja” jaunu politisko spēku – partiju “Progresīvie”. Jā, šī partija ir dibināta jau pirms trim gadiem un pat saņem nelielu valsts finansējumu kā partija, kura iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pārsniedza 2% slieksni, taču kā reāls, vērā ņemams spēks tā uznāca uz politiskās skatuves tikai tagad.
“Progresīvie” kongress partijas mājas lapā tika pieteikts ne vairāk, ne mazāk, kā – “Šis būs uzvarētāju kongress.” Šāda bravūra radīja zināmās bažas, ka kongresā varētu izskanēt prasības “nostiprināt” panākumus un, balstoties uz “uzvarētāju” privilēģijām, uzstāt uz savas dienas kārtības uztiepšanu pārējiem politiskā procesa dalībniekiem.
Svinot ievērojamo uzvaru Rīgas domes vēlēšanās, politiskā partija “Progresīvie” un tās atbalstītais kandidāts Rīgas mēra amatam no “Attīstībai/Par!” - Mārtiņš Staķis pauda apņēmību visu domes sasaukumu strādāt vienoti, nesaraujot sadarbības partneru saites. Vienlaikus “Progresīvie” pieņēma grozījumus partijas programmā, kas konfliktē ar “Attīstībai/Par!” pozīciju.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās negaidītus (?) panākumus guvušajai partijai “Progresīvie” šodien kongress. Aicinājums uz kongresu izplatīts divās valodās, kas līdztekus priekšlikumiem ļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties nepilsoņiem un runāt ar krievvalodīgajiem krievu valodā liecina ne tikai par noteiktu politisko pozīciju, bet arī vēlmi ielauzties tajā nišā, kuru kādreiz bija monopolizējusi Ušakova pseidosociāldemokrātiskā “Saskaņa”.
Šodien partijas "Progresīvie" gadskārtējā kongresā paredzēts izvērtēt Rīgas domes vēlēšanu kampaņu un sasniegtos rezultātus. Kongress notiks VEF kultūrvietā "Spīdola" Rīgā, Ieriķu ielā 5a, no plkst.10.
Lai arī Rīgas domes (RD) vēlēšanas beigušās it kā bez īpašiem pārsteigumiem, tomēr daži jāpiemin. Pirmkārt, šo vēlēšanu zemā aktivitāte. Tā gan bija sagaidāma, ņemot vērā apātisko noskaņojumu tradicionālo “Saskaņas” vēlētāju vidū. 2017. gadā par S/GKR bloku nobalsoja 127 tūkstoši vēlētāju, bet šogad par dažādām bijušās koalīcijas atlūzām kopā uz pusi mazāk – 66 tūkstoši. Taču galvenais vēlēšanu pārsteigums bija partijas “Progresīvie” triumfs.
Partija "Progresīvie" pagaidām nevēlas atklāt, kādus kandidātus gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedāvās kopīgajam sarakstam ar partiju apvienību "Attīstībai/Par".
Partija "Progresīvie" ir nolēmusi startēt iespējamajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un kā mēra amata kandidātu virzīs partijas valdes locekli Mārtiņu Kossoviču, apstiprināja pats Kossovičs.
Politiskās partijas "Progresīvie" pamata vēlētāji ir rīdzinieki, tāpēc politiskais spēks, visdrīzāk, startēs iespējamās pilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, pauda partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.
Uzņemoties politisko atbildību par partijas "Progresīvie" rezultātiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, partijas priekšsēdētāja amatu nolēmis atstāt Roberts Putnis, vēstīts politiķa ievietotajā paziņojumā sociālajā medijā "Facebook".
Politiskā partija "Progresīvie" par savu premjera amata kandidātu ir nominējusi partijas priekšsēdētāju Robertu Putni, kurš vienlaikus būs arī partijas veselības ministra amata kandidāts, otrdien paziņoja partija.