Kura politiskā partija plāno piedalīties priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā?
Partija "Progresīvie" plāno piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā, pauda partijas līdzpriekšsēdētāja Justīne Panteļējeva, kura arī kandidē no partijas saraksta.
"Progresīvie" uzskata, ka esošajos apstākļos ir "svarīgi, lai neobjektīva, nepatiesa informācija" tiktu atspēkota, un tas būtu svarīgi arī debatēs krievu valodā, jo tajās piedalīsies arī partijas, kas Latviju gribētu attālināt no Eiropas un tuvināt Krievijai, sacīja politiķe.
"Ja tiešraidē tiktu izteikti apgalvojumi, kas apdraud mūsu drošību, apšauba Ukrainas tiesības, mēs vēlētos to nekavējoties atspēkot," uzsvēra Panteļējeva.
Pēc Panteļējevas vārdiem, "Progresīvie" nevēlas, lai EP ir cilvēki, kas darbojas citu valstu interesēs, tāpēc ir svarīgi debatēt un aizstāvēt dažādus politiskos piedāvājumus.
"Ja citas partijas nevēlas diskutēt, samazinot iespēju veidot saspīlējumus, tad mēs nevaram šādu rīcību vērtēt kā atbildīgu, jo tas ir pretrunā mūsu kopējam mērķim panākt to, lai visi deviņi EP deputāti ir vienoti," teica EP deputāta kandidāte.
"Progresīvie" uzskata, ka lēmumu pieņemšana par debatēm krievu valodā ir jāatstāj masu mediju ziņā, nevis šie lējumi jāietekmē politiķiem.
Jau ziņots, ka vairākas Saeimā pārstāvētās partijas ir nolēmušas nepiedalīties Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā - šādi plāno rīkoties "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, kā arī parlamentā nepārstāvētais spēks - Jaunā konservatīvā partija.
Kā ziņots, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus par LTV ieceri rīkot EP priekšvēlēšanu debates arī krievu valodā, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.
LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.
LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas "Rus.lsm" 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.
Savukārt SEPLP norāda, ka LTV, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.
Vienlaikus SEPLP aicina LTV rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem EP vēlēšanās iesaistītajiem - deputātu kandidātiem un vēlētājiem.