Kā sabiedrība mēs parasti izturamies sapratīgi pret garīgo veselību, kā arī esam iemācījušies pievērst uzmanību un novērtēt savu labklājību, ja kaut kas nav īsti pareizi. Taču garīga pļāpāšana un stress var pārņemt pat visdziļākos un apzinīgākos cilvēkus.
Vai jūsu prāts ir pilns ar domām vai apzināti to ignorējat? Un kā noteikt atšķirību? Prāts ir lielisks rīks problēmu risināšanai, taču tas nav piemērots, lai visu laiku būtu ar to, kas ir un notiek pašlaik. Lielāko daļu laika prāts klīst pagātnē vai nākotnē, nevis tagadnē.
Domāšanas temps mēdz būt izšķirīgs situācijās, kad nepieciešama ātra reakcija. Ir cilvēki, kas ātras reaģēšanas iemaņas izmanto profesionālajā darbībā, kļūstot par specvienības kareivjiem, pilotiem vai smalkiem ķirurgiem, kad sekundēs pieņemti lēmumi nosaka dzīvību cenu.
Ja smadzenes nesaņem iespēju atpūsties un atgūties, tad cieš garastāvoklis, veiktspēja un veselība. Dodot savam prātam laiku klaiņošanai un sapņošanai, tas uzlādējas ar jaunu enerģiju.
Pat tad, kad ir liels nogurums, nereti strauji joņojošās domas neļauj aizmigt. Eksperti CNN nosaukuši piecas metodes, kas palīdzēs domas apstādināt un iemigt.
Ķermenis gadu gaitā mainās. Mainās gan izskats, gan dažādu ķermeņa funkciju darbības. Zinātnieki ir pierādījuši, ka ar katru desmitgadi, pēc 40 gadu vecuma, smadzeņu darbība var kļūt lēnāka. Tomēr ir būtiski, lai šis process nepaātrinātos atsevišķu ikdienas paradumu dēļ. Izlasiet un uzziniet, kādi ikdienas paradumi var veicināt priekšlaicīgu prāta "asuma" zudumu.
Folijas cepurīte kļuvusi par simbolu cilvēkiem, kuri tic sazvērestības teorijām. Tiešām ir ļaudis, kuri pilnā nopietnībā apgalvo: alumīnija folija aizsargā smadzenes no kaitīga starojuma iedarbības. Krievijā kāds vīrietis pat vērsās tiesā pret folijsektas vadoni, kura bija «nobūrusi» viņa sievu. Sieviete visur staigāja ar folijas cepuri galvā un nebija pārliecināma par tādas ķiveres bezjēdzību.
Lai uzturētu smadzenes formā un skaidra domāšana būtu arī vecumdienās, ir vērts pildīt īpaši šim nolūkam paredzētus vingrinājumus. Tos vēlams veikt ne tikai senioriem, bet ikvienam pēc 25 gadu sasniegšanas. Kā trenēt smadzenes, stāsta sabiedrības veselības speciāliste Ineta Meldere, kas senioru festivālā “Zelta ritmi” vadīs lekciju “Skaidra domāšana līdz 120 gadu vecumam”.
Likumsakarīga ir vēlēšanās, gadiem ejot, nezaudēt atmiņu un prāta gaišumu. Šā mērķa vārdā cilvēki risina krustvārdu mīklas, apgūst jaunas iemaņas, mācās no galvas dzejoļus, vingro, iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un interešu grupās, lieto uztura bagātinātājus.
Jo kūtrāk mēs izmantojam savu prātu un ieslīgstam rutīnā, jo mazākas izredzes saglabāt prāta asumu vecumdienās. Zināms, ka prātu uzturēt labā formā palīdz krustvārdu mīklu risināšana, jaunas informācijas iegaumēšana un jaunu darbību apguve, pat dzejoļu mācīšanās no galvas – gluži kā skolas laikos.