VAKARA ZIŅAS. Kas notiek mūsu prātos?

© F64 Photo Agency

Folijas cepurīte kļuvusi par simbolu cilvēkiem, kuri tic sazvērestības teorijām. Tiešām ir ļaudis, kuri pilnā nopietnībā apgalvo: alumīnija folija aizsargā smadzenes no kaitīga starojuma iedarbības. Krievijā kāds vīrietis pat vērsās tiesā pret folijsektas vadoni, kura bija «nobūrusi» viņa sievu. Sieviete visur staigāja ar folijas cepuri galvā un nebija pārliecināma par tādas ķiveres bezjēdzību.

Tra-la-la, esmu neredzams

Ticiet vai ne, bet 2020. gada sākumā Uzbekistānas pilsonis uzvilka folijas cepurīti, lai nelegāli šķērsotu Baltkrievijas-Lietuvas robežu. Viņš svēti ticēja, ka tādējādi būs neredzams. Robežsargi zina stāstīt, ka bijis ne viens vien robežas pārkāpējs ar spīdīgu micīti galvā.

Iespējams, viegli ietekmējamam cilvēkam tiešām var ieskaidrot, ka folija pasargās no valdības un citplanētiešu iejaukšanās viņa smadzenēs, specdienesti nevarēs nolasīt domas, kosmiskais starojums ies secen... Tāda uztvere varētu būt saistīta arī ar psihiskām novirzēm.

Starp citu, jau pagājušā gadsimta sākumā tika kritizētas micītes, kas līdzinājās no folijas veidotajām - tās ne nieka nesargājot smadzenes no «telepātiska trieciena». Nu, nav atrasti pierādījumi, kas apliecina telepātisku iedarbošanos uz cilvēka prātu, tāpēc šīs teorijas autora apgalvojumi ir viņa paša fantāzijas auglis. Zināms, ka par alumīnija folijas cepurītēm, kas spēj bloķēt telepātijas efektu, savos zinātniskās fantastikas darbos rakstījis Džulians Hakslijs.

Zemādas čipi ir īstenība

Nebūsim naivi - specdienesti un pat pavisam vienkārši dienesti tiešām izseko, noklausās, uzmana. Novērošanas kameras mūs redz uz ielas, veikalos, dažādās iestādēs. Bet viedierīces vispār ir ērts vispasaules mēroga izsekošanas instruments.

Vai čips zem ādas, kā tagad ironizē Latvijā saistībā ar vakcinēšanos pret kovidu, ir īstenība? Draugi mīļie, internetā var nopirkt čipus, kurus tiešām var implantēt zem ādas. Un ir cilvēki, kuri implantējuši čipu, viens no viņiem - Haness Slobjads to izdarīja publiski, kad Stokholmā norisinājās tehnoloģiju un inovāciju konference «Gather 2019». Pirms video noskatīšanās gan tiekam brīdināti par nepatīkamiem skatiem, bet vienīgais mazliet nepatīkamais ir Slobjada brēciens, kad viņam zem ādas iestumj sīciņo kapsulu.

Pirms dažiem gadiem Zviedrijas dzelzceļa kompānija aicināja savus darbiniekus implantēt biļetes zem ādas. Starp citu, arī Igaunijā ir cilvēki, kuriem rokā implantēts čips.

Slepkavīgie banāni

Cilvēki mēdz noticēt pavisam dīvainiem apgalvojumiem. Pagājušogad ļaužu satrauktos prātos klejoja informācija par banāniem cilvēkēdājiem. Tie saturot kādu indīgu vielu, kas izraisa nekrotiskus procesus cilvēka ādā - tā kļūst spilgti violeta, atmirst un nokrīt no kauliem un muskuļiem. Domājat, nebija cilvēku, kuri tam noticēja? Noticēja, un vēl kā!

Eļļu ugunī pielēja nākamā interpretācija: attiecīgie dienesti Amerikā šo informāciju slēpjot, lai nesāktos panika. To tikai vajadzēja dzirdēt un izlasīt - panika pārņēma visu valsti, jo tieši ar šo ziņu amerikāņi dalījās ģeometriskā progresijā! Nabaga epidemiologi uzstājās publiski un mierināja satrauktos prātus. Nepalīdzēja. Jo vairāk ierēdņi skaidroja, jo mazāk viņiem ticēja. Kā raksta BBC, viss nonāca tiktāl, ka baumas sāka vērpties pa apli - par slepkavīgo banānu informācijas avotu tika nosaukti... ierēdņi no epidemioloģiskajiem dienestiem.

Meteorītam noticēja

Atcerēsimies ziņu, kurai sākotnēji noticēja daudzi jo daudzi. Latvijā nogāzies meteorīts! Šis unikālais notikums fiksēts Mazsalacas novada Sēļu pagastā! Jā, tagad zinām, ka 2009. gada 25. oktobra fenomens bija reklāmas kampaņa. Zemē tiešām bija 10 metrus dziļš un 20 metrus plats caurums, bet vai to varētu uzskatīt par meteorīta krāteri? Skaidrs, ka pieaicinātie eksperti uzreiz apšaubīja versiju, ka krāteri radījis meteorīts, pretējā gadījumā vajadzētu apšaubīt viņu zināšanas. Bet cilvēki labprāt uzķērās. Sensācija ilga vienu nakti, jo nākamajā dienā šīs jezgas autors un tās mērķis bija noskaidrots. Mobilo sakaru operators SIA «Tele2» informēja par jaunu tarifu plānu un atvainojās par efektīgo, diemžēl maldinošo informāciju.

Bet šī reklāmas kampaņa tika atspoguļota arī ārzemju medijos. Žurnāls «Time» to atzina par 2009. gada 10. nozīmīgāko nepatiesību.

Kad tas vienreiz notiks?!

Jau desmitiem, ja ne simtiem reižu ticis pasludināts pasaules gals.

Beidzot esam aplaimoti ar kārtējo informāciju - zemeslode izbeigsies piektdien, 2029. gada 13. aprīlī, pulksten 4.36 pēc Griničas laika. Tiesa, tiek piebilsts: iespējams. Tik precīzi planētas iespējamo nāvi varot paredzēt, izmantojot aprēķinus. Proti, tad 50 miljonus tonnu smagais asteroīds Apofiss šķērsos Mēness orbītu un tuvosies Zemei. Ja 13. aprīlī asteroīds tomēr nesasniegs Zemi, tad tas varētu notikt 2036. gada 13. aprīlī, kad smagais debesu ķermenis varētu iekļūt gravitācijas spraugā, raksta «delfi.lv».

Zinātnieki šobrīd meklējot veidu, kā izmainīt Apofisa orbītu, bet reālistiskākie pesimisti vai pesimistiskākie reālisti gan nopūšas, ka Apofisa ceļu nebūšot iespējams mainīt, jo tas esot pārāk smags. Asteroīds varētu nokrist 50 kilometrus platā joslā, kas ietver Krieviju, Centrālameriku un Atlantijas okeānu, pilnībā iznīcinot simtiem pilsētu.

Ir laiks atgādināt, ka pasaules gals nopietni tika prognozēts arī 2012. gada decembrī, kad it kā beidzās seno maiju kalendārs. Nākamais pasaules gala datums bija 2017. gada septembrī, bet arī to mēs esam pārdzīvojuši. Zemei vajadzēja sadurties ar hipotētisko planētu Nibiru gan 2003., gan 2017. gadā. Nezinu, vai hipotētiski kaut kas notika, bet realitātē Zeme joprojām griežas ap Sauli.

Vēl jau bija mileniuma trakums, kad zemieši tika biedēti ar apokaliptisku traģēdiju - pazudīšot elektrība, datori sadumpošoties, ierīces sabojāšoties.

NASA eksperti mierina: ja pasaules gals pienāks, tad viss notiks ātri.

Vakara Ziņas

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais