Jo kūtrāk mēs izmantojam savu prātu un ieslīgstam rutīnā, jo mazākas izredzes saglabāt prāta asumu vecumdienās. Zināms, ka prātu uzturēt labā formā palīdz krustvārdu mīklu risināšana, jaunas informācijas iegaumēšana un jaunu darbību apguve, pat dzejoļu mācīšanās no galvas – gluži kā skolas laikos.
Dažkārt zinātnieki strīdas, vai tam tiešām ir tik liela nozīme, kā pieņemts domāt, bet dažkārt viņi iesaka darīt lietas, kas mūsu uztverē nemaz nesaistās ar prāta asumu. Taču nenotiks nekas ļauns, ja pamēģināsim.
Vingrošana. Lai gan mēs savā uztverē fizisko slodzi no garīgās bieži nošķiram un pat gribam pretnostatīt, tās ir saistītas. Regulāra vingrošana aktivizē asinsriti un veicina smadzeņu audu asinsapgādi, tie saņem vairāk skābekļa un barības vielu, un galva strādā labāk.
Dejošana. Pēdējā laikā tā tiek atzīta par ļoti vispusīgu, smadzeņu darbību stimulējošu aktivitāti, kādu pasaulē nav daudz. Deja ietver gan fizisku slodzi, gan koordinācijas, plānošanas un spriešanas spēju attīstību, jo nepieciešams apgūt un izpildīt noteiktas kustības noteiktā secībā, veikt tās sinhroni ar citiem dejotājiem un turklāt mūzikas ritmā.
Darbības veidu maiņa. Pārslēdzoties no viena darbības veida uz citu, tiek iedarbināti dažādi smadzeņu apvidi, pastāvīgi uzturot prātu možu. Lieliski, ja darbības veidu var mainīt ik stundu. Ja vien darba specifika to atļauj, var vienlaikus aizsākt vairākus uzdevumus un pievērsties te vienam, te otram. Tas nav jādara haotiski, bet visu vēlams iepriekš izplānot. Ja uzdevums prasa vairāk par stundu, pie tā dienas gaitā var atgriezties atkārtoti.
Pietiekami daudz šķidruma. Smadzenes satur aptuveni 80% ūdens, un neironi nevar normāli darboties, ja ūdens trūkst. Lietderīga ir arī zaļās tējas dzeršana - izpētīts, ka cilvēki, kuri dienā izdzer piecas tasītes zaļās tējas, par 20% mazāk piedzīvo emocionālo stresu nekā tie, kuri izdzer mazāk par vienu tasīti zaļās tējas. Stress ir prāta asuma ienaidnieks, tas noskaņo uzbrukt vai bēgt, nevis analizēt.
Miegs. Kamēr cilvēks guļ, smadzenes sakārto dienā saņemto informāciju pa plauktiņiem, saliek šķietami haotiskas informācijas drumslas vienotā sistēmā. Ne velti tautā mēdz teikt, ka rīts gudrāks par vakaru, jo ar skaidru galvu pēc labas izgulēšanās prāts darbojas labāk. Arī zinātniskie pētījumi apliecina, ka cilvēkiem, kuri naktī guļ vismaz septiņas stundas, smadzeņu aktivitāte ir lielāka nekā tiem, kuri guļ par maz. Turklāt neizgulējies cilvēks biežāk izraisa satiksmes negadījumus un iegūst sadzīves traumas.
Smiekli. Atzīts ietekmīgs līdzeklis pret psiholoģisko novecošanos. Smiekli samazina stresa hormonu līmeni organismā. Tāpēc der mērķtiecīgi uzmeklēt smieklīgus sižetus internetā, lasīt smieklīgas grāmatas, stāstīt anekdotes, skatīties komēdijas un jokoties, kad vien situācija to atļauj.
Garšaugi. Izvirzīta hipotēze, ka smadzeņu šūnas no iekaisumiem sargā kanēlis, kurkuma, baziliks, raudene, timiāns, salvija. Dienā ieteicams lietot 3-7 tējkarotes šo garšaugu jebkurās kombinācijās.
Svešvalodas. Kanādiešu pētnieki, strādājot ar pacientiem, kuriem attīstījās vecuma plānprātība, konstatējuši, ka tiem, kuri prot divas valodas, iespējams vidēji par četriem gadiem ilgāk attālināt šā simptoma smagākās izpausmes salīdzinājumā ar tiem, kuri zina tikai vienu valodu. Iespējams, ka svešvalodas mācīšanās sekmē pelēkās vielas blīvuma palielināšanos smadzeņu apvidos, kas pārvalda atmiņu un uzmanību.