Politika

ZZS līdz šodienai palūgusi pauzi jautājumā par bēgļu uzņemšanas plānu, konkrēti – par bēgļu pabalsta apmēru, par ko koalīcijas padomei dienu pirms otrdien valdībā skatāmā plāna vajadzētu beidzot vienoties.

Spēcīgu viedokli par šobrīd Latvijā notiekošo savā facebook profilā publicējusi Rita Eva Naseniece, kura īpašu uzsvaru savā rakstā liek uz šā brīža notikumu salīdzinājumu ar situāciju Latvijā pirms Otrā pasaules kara.

Lielbritānija pievienojusies ASV un Vācijas plāniem par NATO karaspēka izvietošanu Baltijas valstīs uz ilgtermiņa pamata, šādi nostiprinot alianses austrumu robežas, ceturtdien vēsta laikraksts "Financial Times".

Valdība arvien biežāk pieņem lēmumus, nerēķinoties ar pašvaldībām, šodien partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) 4.kongresā sacīja GKR priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Pēc vakardienas Raidījuma „Nekā personīga” kurā tika ziņots, ka Saeimas deputāts Adrejs Elksniņš braukājot ar lepnu džipu, sociālajā tīklā twitter sastrīdējušies divi ļoti aktīvi deputāti – Ilze Viņķele un Artuss Kaimiņš.

Jau ziņots, ka Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām, kura šogad valstī pieaugusi, tomēr sabiedrība, ņemot vērā ārkārtīgi nepopulāro 2016. gada budžeta lēmumu un dažādas citas šī sasaukuma aktivitātes, pauž strīdīgu viedokli par šo jautājumu.

Vienotības partneriem koalīcijā kārtējo reizi padrebinot sadarbības līguma pamatus, Latvija tomēr tikusi pie oficiālas pozīcijas patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā. Savukārt koalīcijas partiju diametrāli atšķirīgie uzskati neesot pamats bažām par valdības krišanu.

Ūjināšana – tā ir tikai sasaukšanās. Proti – kā sauc, tā atsaucas. Nav izslēgts, ka šāda saziņas forma Latvijā var kļūt par publisko attiecību pamatvalodu. Iespējams, drīz vien, diskutējot par politiku, mēs sazināsimies ne vairs ar vārdiem, bet ar savai attieksmei atbilstoši intonētām skaņām un žestiem.

Divas no koalīcijas partijām bēgļu jautājumu izmanto savu reitingu celšanai, tā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Svētdien Grieķijā notiks jau piektās parlamenta vēlēšanas beidzamo sešu gadu laikā. Tajās prognozē sīvu cīņu starp līdzšinējā premjera Alekša Cipra vadīto kreisi radikālo spēku apvienību Syriza un Vangeļa Meimaraka konservatīvo partiju Jaunā demokrātija.

Cik nu gadījies redzēt TV seriālus, tad neatkarīgi no to līmeņa tie grēko ar vienu uzkrītošu neatbilstību reālajai dzīvei. Neatbilstības jebkurā seriālā, protams, mudž, bet viena ir tik konsekventa, ka nekad neesmu manījis kaut vārgu mēģinājumu to novērst. Runa ir par to, ka strīdi starp seriālu varoņiem, lai cik tie mazizglītoti un sociāli atpalikuši, lai cik augstos toņos notiktu, brīnumainā kārtā ir samērā loģiski un argumentēti. Uz viena pārmetumiem otrs atbild ar savu redzējumu uz to pašu lietu un izsaka (izkliedz) savas pretenzijas. Reālajā dzīvē, visbiežāk, tiklīdz strīds sasniedzis kliegšanas temperatūru, tā jebkāda loģiski secīga un sakarīga argumentācija pazūd, lai cik «inteliģenti» būtu strīdnieki. Neviens otru vairs neklausās un tik bļauj savu, par kaut kāda jēgpilna rezultāta meklējumiem pilnībā aizmirstot.

Igaunijas tiesa piektdien, 4. septembrī, lems par Igaunijas pilsoņa izdošanu Ukrainai sakarā ar tam izvirzītajām apsūdzībām par karošanu separātistu pusē, Austrumukrainā, ziņo postimes.ee.

Pēc vakardienas LTV raidījuma „Viens pret vienu”, kurā Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda viedokli par valsts budžetu, minimālās algas pieaugumu, bēgļu uzņemšanu un citiem jautājumiem, Latvijas twitter lietotājiem radušās šaubas par premjeres prāta spējām un atbilstību amatam.

Laužot lielākus un mazākus šķēpus, valdība apstiprinājusi nākamā gada budžeta projektu, taču koalīcijas iekšējā cīņa par savu prioritāšu aizstāvēšanu vēl nevaid beigusies – tas jāapstiprina Saeimai. Ja šobrīd saskanīgākais koalīcijas duets Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības personā sola būtiskas izmaiņas projektā neprasīt, tad Nacionālā apvienība vēl apsvērs, vai spēkošanos, piemēram, par demogrāfijas jautājumu skarošām niansēm, neizvērst parlamentā.

Latvijas faktu augustā rīkotās aptaujas dati liecina, ka vadošā partija Vienotība izkritusi no pirmā populārāko partiju trijnieka un to apsteigusi ne tikai ilgu laiku populārākā Saskaņa, bet arī ZZS un Nacionālā apvienība.

Augustā, salīdzinot ar jūniju un jūliju, ir samazinājies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings, turpretim nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstītāju īpatsvars audzis, bet "Vienotības" atbalstītāju skaits palicis gandrīz nemainīgs, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Apmierināta ar valdības darbu ir mazāk nekā ceturtdaļa ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju. Pārējie vēlētos nomainīt Ministru prezidentu un dažus ministrus. Politiķi ar šādu situāciju jau ir apraduši, taču vēlētos arī uzzināt, ko tieši vēlētājs no valdības sagaida.

Zaļo un zemnieku savienība nākusi klajā ar vairākām apspriešanas vērtām idejām par nākamā gada budžetu, pēc tikšanās ar politiskā spēka Saeimas frakciju atzina premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa arī aicināja partiju tikt galā ar iekšējo mikrokonfliktu – aplikt vai neaplikt neveselīgo pārtiku ar jaunu nodokli.

Ar lēmumu par valsts kapitālsabiedrību pelņas sadali valdība uzkāpusi gan uz veciem, gan jauniem grābekļiem, dod nepareizu signālu ne tikai kultūras iestādēm un liek apšaubīt tās spēju redzēt cilvēku, vērtības aiz skaitļiem, domāt stratēģiski.

Starp politiskajā apritē esošajām partijām vistrūcīgākā šobrīd ir Saeimā iekļuvusī Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība – tai šogad saziedoti tikai 205 eiro.