Valdības krišanu kavē komandas trūkums
Kopš Laimdotas Straujumas valdības sagrīļošanās, laikam ritot, kļūst aizvien skaidrāks, ka valdības krišana ir ne tik daudz atkarīga no Vienotības līderu gribas, cik no to spējas sakombinēt nākamo valdību bez lieliem upuriem. Placdarmu manevriem krietni ierobežo valsts trīs augstāko amatpersonu portfeļi, kurus koalīcijas partijas sadalīja pirms gada.
Kaut arī atklāti neviens politiskais līderis par to nevēlas diskutēt, tomēr neoficiālās sarunās tas netiek noliegts – partijas, savstarpēji vienojoties, sadalījušas Valsts prezidenta (Zaļo un zemnieku savienība), Saeimas priekšsēdētāja (Nacionālā apvienība) un Ministru prezidenta (Vienotība) amatus un to pārdalīšana, neizraisot domino efektu visā valdības struktūrā, praktiski vairs nav iespējama.
Proti, ja Vienotība sadūšojas un panāk L. Straujumas demisiju, bet nespēj rast tās pēcnācēju, kuru atbalstītu Saeimas vairākums, izvēle var krist uz citas partijas, visticamāk, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidātu. Tas nozīmētu, ka zaļzemniekiem būtu divi no trim augstākajiem valsts amatiem un, lai šo situāciju līdzsvarotu, tiem nāktos atteikties no pāris ministru portfeļiem.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ZZS apmaiņā pret valdošās partijas statusu neiebilstu upurēt kādu no neērtākajiem ministriem, piemēram, aizsardzības ministra amatu, kas nav īsti ZZS ampluā. Tomēr paši zaļzemnieki uz šādu scenāriju skatās ar aizdomām un sajūsmu neizrāda. Arī viena no potenciālajiem premjerministra amata kandidātiem Dana ReiznieceOzola neraujas uz jauniem amatiem un publiski paudusi, ka Latvijā pārāk bieži mainās valdības, tāpēc šai būtu jāturpina darbs.
Arī ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis pagaidām aicina Vienotību tikt galā ar savām problēmām un turpināt vadīt valdību, kurai jāpieņem daudz svarīgu lēmumu. «Kamēr viss līdz galam nav pateikts, tikmēr ir cerība, ka Vienotība tiks pāri iekšējām pretrunām. Ja netiks pāri un sāks runāt par valdības krišanu un gāšanu – nu ko var darīt, tad paši būs savu likteni izlēmuši,» pauž politiķis.
Sarežģīto ministru portfeļu pārdali kaut nedaudz atvieglotu opozīcijas rindu paretināšana, piesaistot koalīcijai, piemēram, Latvijas Reģionu apvienību, taču jaunpienācējs var izrādīties nepateicīgs par dāvāto iespēju un pārāk ambiciozs, lai varētu cerēt uz mierīgu valdības amatu sadali. Vārdu sakot, lai izvairītos no nevajadzīgām lielās politikas tektonisko plākšņu svārstībām, Vienotībai, lai pati gāztu savu valdību, ir jāspēj piedāvāt visiem tīkamu premjerministra kandidātu un tā komandu. Bet, spriežot pēc izvairīgajām premjerministres un Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas replikām, var spriest, ka ar šo uzdevumu partijai nesokas raiti. Tikmēr laika līdz valdošās partijas kongresam, kuru uzskata par nozīmīgu atskaites punktu šīs valdības nākotnei, kļūst aizvien mazāk. Kongress notiks šo sestdien – 5. decembrī.
Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka svarīgāk par šīs valdības gāšanu un jaunas veidošanu būtu ieviest amatu, kas vadītu ministriju darbību ierēdņu līmenī. Šāda amata lietderība visā krāšņumā atklātos Latvijai raksturīgajā valdību biežajā maiņā.
«Premjers lai iedvesmo un politiski vada ministru kabinetu, bet šis ierēdnis koordinētu visu ministriju ierēdņu darbību un sekotu, lai uzsāktās reformas līdz ar jaunu valdību netiktu aizmirstas, bet turpinātas,» prāto politiķis un piebilst, ka šim amatam ļoti labi atbilstu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane, kas jau apliecinājusi savas izcilās ierēdņa spējas.