Politika

Iespējams, vairāk par Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova izteikām latvieti kaitina pašmāju politiķu gļēvulība. Vešņakovs pateica tikai to, kas viņam bija jāsaka, proti, ka leģionāru piemiņas gājiens 16. martā esot «kauns Eiropai». Šādus «vērtējumus» viņam kā vēstniekam gan nepieklājas teikt, jo viņš Latvijā ir tikai īslaicīgs ciemiņš, kam nav jājaucas mūsu valsts iekšējās darīšanās. Viņš arī nevarēja pateikt, ka ikvienam latvietim Latvijā ir tiesības pieminēt leģionārus, kuri cīnījās nevis par nacistu izvirzītajiem mērķiem, bet gan par komunistu piesmieto dzimteni, – lai neatkārtotos Baigais gads. Un Vešņakovs arī nezināja, ka latvietim ir tiesības pieminēt savus karavīrus tieši tad, kad viņš to vēlas, un tieši tajā vietā, kur viņš vēlas, un nedz Krievijai, nedz «kaunīgajai Eiropai» gar to nav nekādas daļas.

Tautai riebjoties sīkpartijas. Tas tāpēc, ka «tauta» skatās politiku kā teātri, gar kuru tai it kā nav daļas. Tauta gaida brīnumus – nez no kurienes vienā rāvienā un bez tautas dalības radīsies kaut kas liels un varens. Tas ripinās sauli pa zemes virsu. Uz to var cerēt. Taču šīs cerības piepildīsies jo ātrāk, jo vairāk politiskas darbības mēģinājumu nāks no pašas sabiedrības. Lai cik izkliesta, mazskaitlīga un nevarīga, tā tomēr būs pilsoniskuma prakse. Daudz apsveicamāka nekā no dīvāna apakšas vai datora priekšas nākušās «atklāsmes».

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paudis viedokli, ka Baltijas valstīs notiekot biedēšana ar krieviem, jo tas esot politisks paņēmiens, kā pārvaldīt sabiedrisko domu.

Eiropas Savienība (ES) vienlaikus piedzīvo virkni krīžu dažādās jomās; svarīga ir Eiropas valstu laba sadarbība. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, pirmdien, 15.februārī, Saeimā atklājot konferenci "Eiropas Savienība: Latvijas prezidentūras nozīme".

Starp koalīcijas partijām sasniedzot augstāko reitingu janvārī, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar 17,7% velētāju atbalstu ierindojusies otrajā vietā aiz partijas "Saskaņa", apsteidzot nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Vienotību", kuras straujais kritiens ir apstājies, šodien vēsta laikraksts "Diena".

Šodien notiks koalīcijas partiju - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - trīspusējās sarunas par valdības veidošanu. Tā būs pirmā trīspusējā tikšanās šīs valdības veidošanas laikā.

Lūgti novērtēt Māra Kučinska atbilstību Latvijas ministru prezidenta amatam 10 punktu skalā, kur 1 nozīmē, ka M.Kučinskis nemaz neatbilst ministru prezidenta amatam, bet 10 - ka pilnībā atbilst, vidējais Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem sniegtais vērtējums 4,8 punkti. To atklāj pētījumu kompānijas TNS pētījums.

Lai arī partijas "Vienotība" frakcijas sēdē neviens deputāts nav izteicis piedāvājumu partijai palikt opozīcijā un nepiedalīties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāta Māra Kučinska veidojamajā valdībā, šāda iespēja nav izslēdzama.

«Es noteikti atkal ietu uz barikādēm, ja vajadzētu aizstāvēt Latviju un tās brīvību,» teic kāds kungs. Bet pēc klusuma mirkļa piebilst: «Protams, es neaizstāvētu tādus politiķus, kādi šodien pie stūres.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret pašreizējā finanšu ministra Jāņa Reira virzīšanai par premjera amata kandidātu, jo uzskata, ka tieši viņam būtu jāuzņemas daļa vainas par esošās valdības demisiju, nekvalitatīvi un neprofesionāli veidotā 2016.gada budžeta kontekstā.

Vecā gada nogalē mani daudzu tautību un ļoti dažādu uzskatu draugi mūsu tradicionālajā tusiņā paškritiski ironizēja, ka vienīgais kopīgais, kas mums palicis, ir gaiss, ko elpojam.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kavēšanās nosaukt savu kandidātu premjera amatam varētu liecināt, ka politiskais spēks vēl nav gatavs šai atbildībai, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda politoloģe Daina Bāra.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagaidām nekomentēšot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pieņemto lēmumu šodien nenosaukt savu premjera amata kandidātu.

Kaut arī jaunās valdības veidošanas process varētu būt nonācis strupceļā, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) neplāno mainīt savu pozīciju un atteikties no izvirzītajiem kritērijiem premjera kandidāta izvēlē.

Lai arī ir noslēdzies "Vienotības" frakcijas un valdes balsojums par partijas līderi Solvitu Āboltiņu kā iespējamo premjera amata kandidāti, arī šis politiskais spēks nesteigsies oficiāli izvirzīt savu kandidatūru premjera amatam.

Jaunās ( nu, nosauksim to tā) valdības veidošanas process tiek karsti apspriests visos iespējamos veidos. Ir amizanti vērot, kā kāri tiek pakampti sabiedrībai izmestie mānekļi (kā savulaik veidojot ažiotāžu ap “Suhoi” lidmašīnu iegādi “airBaltic” sāgā ) un tiek aizrautīgi plosīti cenšoties katrā no tiem atrast kādu dziļāku jēgu vai vismaz kādu zīmi saistībā ar galveno gadumijas politisko intrigu – kas tad veidos “jauno” valdību, un kāda tā būs?

Kaut arī pašreizējie valdības partneri oficiālajos komentāros pauž, ka jaunā valdība būtu jāizveido pēc iespējas ātrāk, šis process varētu arī ieilgt.

Informācija par Latvijas valdības vadītājas demisiju sasniegusi arī ārzemju medijus. Respektablais medijs "Politico” pat paziņojis - L. Straujuma atkāpusies koalīcijas intrigu dēļ.

Ar runām par iespējamo valdības krišanu tiek radīts nepatīkams fons, kas iedzen stresā ne tikai pašu valdību, bet arī visu sabiedrību, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kopš Laimdotas Straujumas valdības sagrīļošanās, laikam ritot, kļūst aizvien skaidrāks, ka valdības krišana ir ne tik daudz atkarīga no Vienotības līderu gribas, cik no to spējas sakombinēt nākamo valdību bez lieliem upuriem. Placdarmu manevriem krietni ierobežo valsts trīs augstāko amatpersonu portfeļi, kurus koalīcijas partijas sadalīja pirms gada.