Astronomi ir ieskatījušies planētas atmosfērā ārpus Saules sistēmas, pirmo reizi kartējot tās 3D struktūru. Apvienojot visas četras Eiropas Dienvidu observatorijas un Ļoti lielā teleskopa (ESO un VLT) vienības, viņi uz svešās planētas atklāja spēcīgus vējus, kas spēj nest tādus ķīmiskos elementus kā dzelzs un titāns, radot sarežģītus laikapstākļu modeļus visā planētas atmosfērā, raksta "phys.org".
Lai arī par Saules sistēmas planētām šķiet zinām visvairāk no visām kosmiskām mistērijām, tomēr gandrīz katru mēnesi vai pat nedēļu zinātnieki un astronomijas amatieri atklāj ko jaunu.
Celestial trend, celestial core, celestial attire. Daži šā trenda elementi varbūt jau ir redzēti veikalu plauktos pēdējās sezonās, taču šī tendence nekur nepazūd un arī šajā sezonā tā būs aktuāla, tāpēc tev noteikti ir jāzina, kas tas ir.
Katrai planētai ir savs enerģētisko vibrāciju spektrs, kas astroloģijā atbilst noteiktām krāsām. To gan analizējot, gan intuitīvi uztvēruši ne tikai astrologi, bet arī cilvēces kultūrtelpas veidotāji un galvenokārt jau mītu kopradītāji. Līdzīgi kā ar atšķirībām planētu ietekmes vērtējumā, dažādās astroloģijas skolās un pat atsevišķu astrologu vidū nav vienprātības jautājumā par planētu un krāsu savstarpējām atbilstībām, tomēr to pastāvēšana pamanāma pat nespeciālistiem.
Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu par to, ka ir atklātas 7 jaunas Zemei līdzīgas planētas. Dažas dienas vēlāk NASA mikroblogošanas vietnē twitter ievietoja lūgumu izdomāt nosaukumus jaunajām planētām.
Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronomi ir atklājuši septiņu Zemes izmēra planētu sistēmu aptuveni 39 gaismas gadu attālumā no mūsu planētas, vēsta BBC.
2016. gads solās būt gana interesants gan no profesionālu astronomu, gan šīs zinātnes entuziastu skatu punkta. Diemžēl Latvijā nebūs iespējams vērot nevienu pilnu Saules vai Mēness aptumsumu, taču cerams, ka to kompensēs mākoņu trūkums gada intensīvāko meteoru plūsmu naktīs. Papildus tam gaidāmas arī divas misijas uz Marsu un viena uz Jupiteru, kas noteikti ļaus uzzināt daudz vairāk par Zemes tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem, kuri joprojām ir gana noslēpumaini.
Šā gada jūlijā visas pasaules plašsaziņas līdzekļus pāršalca vēsts par Zemei ļoti līdzīgas planētas atklāšanu, un 1400 gaismas gadu attālumā esošā «Kepler-452b» bez liekas minstināšanās tika pasludināta par «Zemes māsīcu». Atradās ne mazums cilvēku, kuri bija gatavi pafilozofēt un pateoretizēt ne tikai par šīs planētas iespējamo klimatu, bet arī tās eventuālajiem iemītniekiem – protams, ar saprātu apveltītu civilizāciju. Skarbā patiesība gan ir tāda, ka zinātnieku rīcībā esošā informācija par planētām, kas atrodas ārpus mūsu Saules sistēmas (tās dēvē arī par eksoplanētām), ir diezgan niecīga.
Miljoniem jūdžu attālumā, starp Marsu un Jupiteru, NASA kosmosa kuģis ir nosūtījis zinātniekiem pirmo informāciju par pundurplanētu Ceres, kas ir lielākais objekts asteroīdu joslā, raksta usatoday.com