ASTROLOĢIJA: Paraugieties debesīs jeb kam pievērst uzmanību 2016. gadā?

2016. gads solās būt gana interesants gan no profesionālu astronomu, gan šīs zinātnes entuziastu skatu punkta. Diemžēl Latvijā nebūs iespējams vērot nevienu pilnu Saules vai Mēness aptumsumu, taču cerams, ka to kompensēs mākoņu trūkums gada intensīvāko meteoru plūsmu naktīs. Papildus tam gaidāmas arī divas misijas uz Marsu un viena uz Jupiteru, kas noteikti ļaus uzzināt daudz vairāk par Zemes tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem, kuri joprojām ir gana noslēpumaini.

4. marts – NASA Marsa izpētes zondes «InSight» starts

Plānots, ka 4. martā no Vandenberga gaisa kara spēku bāzes Kalifornijā startēs raķete, kuras uzdevums būs uz Marsu nogādāt zondi «InSight». Ja viss noritēs, kā paredzēts, Sarkano planētu tā sasniegs 28. septembrī, bet, ja laika apstākļu vai kādu tehnisku problēmu dēļ misiju nāksies atlikt («starta logs» ir līdz pat 30. martam), tad vēlāk. 350 kilogramu smagā zonde pēc izskata atgādina citu NASA Marsa izpētes instrumentu «Phoenix». Paredzēts, ka tās misija ilgs divus gadus, un galvenais «InSight» uzdevums ir iegūt informāciju par Marsa iekšējo uzbūvi – garozu, mantiju un kodolu. Viens no zondes zinātniskajiem instrumentiem HP3, ko misijas dalībnieki jau iesaukuši par «Kurmi», ieraksies aptuveni piecu metru dziļumā zem Marsa virsmas, lai izmērītu siltuma daudzumu, kas nāk no planētas kodola. Tas palīdzēs zinātniekiem noskaidrot Marsa termālo vēsturi. Ar citiem instrumentiem tiks pētīti seismiskie viļņi un Marsa rotācijas īpatnības.

8. marts – Jupiters vistuvāk Zemei

Nakts uz 8. martu būs piemērotākais laiks, lai pētītu Jupiteru un tā pavadoņus. Lielā gāzveida planēta būs maksimāli pietuvojusies Zemei un debesīs spoži spīdēs augu nakti. Pat ar laba tālskata palīdzību būs saskatāmi Jupitera četri lielākie pavadoņi, bet vidējas jaudas teleskops ļaus ieraudzīt arī planētas slavenās mākoņu lentes.

9. marts – pilns Saules aptumsums

Pilns Saules aptumsums ir pietiekami reta dabas parādība, lai mobilizētu ne tikai profesionālus astronomus, bet arī ļaudis, kuriem debess juma vērošana ir tikai hobijs. 2016. gada pavasarī viņu ceļš vedīs uz Indonēziju, jo pilns Saules aptumsums būs novērojams vienīgi šajā valstī, kā arī virs Klusā okeāna. Ar daļēja aptumsuma skatīšanos būs jāsamierinās Austrālijas ziemeļu daļas un Dienvidaustrumu Āzijas iedzīvotājiem.

14. marts – ESA un «Roskosmos» Marsa izpētes misijas «ExoMars» starts

No Baikonuras kosmodroma Kazahstānā ceļā uz Marsu dosies divas kosmiskās zondes, kurām Sarkanā planēta būtu jāsasniedz 19. oktobrī. Misijas mērķis ir iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par to, kādas dzīvības formas kaut kad pagātnē (bet, iespējams, arī mūsdienās) būtu varējušas pastāvēt uz Marsa. Viena no šīm ierīcēm, «Trace Gas Orbiter», paliks Marsa orbītā, kur reģistrēs metāna un citu gāzu, kuras varētu būt izdalījušas dzīvas radības, daudzumu. Savukārt «Entry, Descent and Landing Demonstrator Module» nosēdīsies uz planētas virsmas, lai izmēģinātu tehnoloģijas, kuras paredzēts likt lietā pēc diviem gadiem, kad uz Marsu plānots sūtīt «ExoMars» visurgājēju. Eiropas Kosmosa aģentūrā (ESA) pašlaik vislielākās bažas ir par krievu nesējraķeti «Proton», kuras tehnisko kļūmju dēļ beidzamajos gados izgāzušās vairākas misijas.

23. marts – Mēness pusēnas aptumsums

Mēness pusēnas aptumsums nav pati krāšņākā no dabas parādībām, lai to dotos vērot uz otru pasaules malu, kā tas būtu jādara šajā gadījumā. Taču, ja marta otrajā pusē sanāk atrasties Āzijas vai Austrālijas austrumos vai arī Ziemeļamerikas rietumu krastā, kādēļ gan uz to neparaudzīties?

24 aprīlis – maratons kosmosa stacijā. 

24. aprīlī notiks tradicionālais Londonas maratons, kuram šogad pieteikušies vairāk nekā 37 000 skrējēju no visām pasaules malām. Starts ieplānots pulksten 10 pēc Londonas laika, un šajā pašā brīdī vairāk nekā 400 kilometru augstajā orbītā esošajā Starptautiskajā Kosmosa stacijā uz trenažiera kāps arī britu astronauts Tims Pīks, kurš nolēmis veikt 42,195 kilometru garo distanci neparastos apstākļos. 43 gadus vecais astronauts gan nebūs pirmais, kurš skries maratonu orbītā – 2007. gadā līdzīgā veidā Bostonas maratonā «piedalījās» amerikāniete Sanita Viljamsa. Tā kā kosmosa stacijā nav jūtama Zemes gravitācija, pie trenažiera T. Pīku noturēs speciālas elastīgās saites, kas varētu apgrūtināt skriešanu. 1999. gadā viņš Londonas maratonu veica 3 stundās, 18 minūtēs un 50 sekundēs, bet tagad uz jaunu personīgo rekordu necer, sakot, ka būtu labi distanci pabeigt pēc trīsarpus vai četrām stundām. Skrējiena laikā Pīks uz lielā ekrāna plāno vērot translāciju no Londonas.

6. un 7. maijs – Eta Akvarīdu meteoru plūsma

Šī ir viena no vairākām meteoru plūsmām, ko atstājusi slavenā Haleja komēta, un «zvaigžņu lietu» aprīlī vai maijā cilvēki novēro jau gadsimtiem ilgi. Intensīvāks tas ir dienvidu puslodē, kur stundā iespējams redzēt līdz pat 60 meteoru, bet ziemeļu puslodē to skaits parasti ir uz pusi mazāks. Mēness fāze būs ļoti labvēlīga meteoru plūsmas vērošanai, un to var iztraucēt tikai mākoņainas debesis.

9. maijs – Merkurs uz Saules fona

Lai cik tas dīvaini liktos, Merkurs tieši starp Sauli un Zemi nemaz tik bieži neatrodas. Jā, nākamā šāda parādība būs jau 2019. gadā, bet pēc tam interesentiem nāksies gaidīt veselus 20 gadus – līdz 2039. gadam. Vislabāk Merkuru uz Saules fona varēs novērot Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas austrumos, izmantojot teleskopus, kuriem noteikti jābūt aprīkotiem ar gaismas filtriem.

22. maijs – Marss vistuvāk Zemei

Marss, pietuvojoties iespējami tuvu Zemei, debess jumā būs novērojams visu nakti un būs maksimāli spožs. Tas ir labākais laiks novērojumiem un Marsa fotografēšanai. Pat ar vidējas jaudas teleskopu uz tā oranži sarkanīgās virsmas būs iespējams saskatīt tumšās detaļas, kas liecina par planētas reljefa īpatnībām.

3. jūnijs – Saturns vistuvāk Zemei

Zemei iespējami tuvu atradīsies Saturns, taču, lai saskatītu ne tikai pašu planētu, bet arī tās leģendāros gredzenus un vairākus prāvākos pavadoņus, ar parastu tālskati nepietiks – nāksies ņemt talkā vidējas jaudas vai spēcīgākus teleskopus.

4. jūlijs – NASA kosmiskā zonde «Juno» Jupitera orbītā

Pēc gandrīz piecu gadu ilga ceļojuma kosmosā, tieši ASV valsts svētkos jeb Neatkarības dienā, Saules sistēmas lielākās planētas Jupitera orbītu sasniegs kosmiskais aparāts «Juno». Turpmāko gadu tas pavadīs planētas polārajā orbītā, un iecerēts, ka 33 reizes apriņķos planētu. «Juno» ir apgādāts ar deviņiem zinātniskajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību būs iespējams veikt ļoti plašus pētījumus. Piemēram, lai uzzinātu vairāk par Jupitera iekšējo uzbūvi (pagaidām nav zināms, vai šai planētai ir ciets kodols, vai arī tā pilnībā ir gāzveida), tiks rūpīgi analizēti planētas magnētiskie un gravitācijas lauki. Zonde nes ierīces, ka ļaus noteikt Jupitera atmosfēras sastāvu un palīdzēt iegūt ziņas par to, vai planētas sastāvā ir arī ūdens. Tāpat zinātnieki vēlas noskaidrot mehānismus, kas nosaka Jupitera ļoti komplekso laika apstākļu sistēmu.

12. un 13. augusts – Perseīdu meteoru plūsma

Laikā, kad ziemeļu puslodē (arī Latvijā) vasara ir pašā plaukumā, izbraukšana ārpus pilsētas un «krītošo zvaigžņu» skaitīšana ir ļoti romantiska lieta. Perseīdu plūsmas laikā iespējams pamanīt pat līdz 60 meteoriem stundā. Tie rodas laikā, kad Zeme ceļo cauri putekļu mākonim, kuru aiz sevis pametusi 1862. gadā atklātā Svifta-Tatla komēta.

Septembris – beigsies ESA komētas izpētes misija «Rosetta»

Divpadsmit ar pusi gadu – tik ilgu laiku izplatījumā būs pavadījusi Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) zonde «Rosetta», kuras galvenais uzdevums bija Čurjumova-Gerasimenko komētas (zināma arī kā 67P) pētīšana. Komētu kosmiskais aparāts sasniedza 2014. gada augustā, bet pēc trim mēnešiem uz komētas virsmas nolaidās modulis «Philae». Lai gan nosēšanās nenotika tik raiti, kā cerēts, un pēc kāda laika sakari ar «Philae» pazuda, tā zinātniskie instrumenti savāca ievērojamu daudzumu informācijas, kuras apstrādāšana vēl nav pabeigta. Visu šo laiku «Rosetta» atradusies komētas orbītā, kopā ar to maksimāli tuvu pietuvojoties Saulei. Tikai 2016. gada sākumā kļūs skaidrs, kuriem instrumentiem izdevies izturēt mūsu zvaigznes svelmi, un tad arī tiks izlemts, kā nosēdināt «Rosetta» uz komētas virsmas.

1. septembris – gredzenveida Saules aptumsums

Lai novērotu šo aptumsumu, jādodas uz Centrālāfrikas austrumiem – tas būs redzams Gabonā, Kongo, Tanzānijā un Madagaskarā. Daļēju aptumsumu būs iespējams novērot gandrīz visā Āfrikā (atskaitot kontinenta ziemeļrietumus) un virs Indijas okeāna.

3. septembris – NASA asteroīda izpētes zondes «OSIRIS-Rex» starts

Lai gan šī misija sāksies jau 2016. gada septembrī, par tās izdošanos vai neizdošanos varēs spriest vien pēc septiņiem gadiem, kad uz Zemes vajadzētu pienākt kapsulai ar asteroīda «Bennu» (101955) grunts paraugiem. Lai nokļūtu līdz asteroīdam, zondei būs vajadzīgi divi gadi, pēc tam tā vairāk nekā 500 dienu riņķos ap nelielo debess ķermeni, veicot dažādus mērījumus, kam sekos misijas kulminācija, ko zinātnieki jau iesaukuši par «Oda dzēlienu». «OSIRIS-Rex» tehniskās iespējas pieļauj trīs mēģinājumus maksimāli satuvināties ar asteroīdu un iegūt tā grunts paraugus. «Bennu», kura platums vietām sasniedz 500 metru (asteroīds, protams, ir neregulāras formas), nav izvēlēts nejauši, jo tas esot potenciāls drauds Zemei. Labā ziņa žurnāla lasītājiem ir tā, ka mūsu planētas bīstama satuvināšanās ar «Bennu» nenotiks agrāk par 2169. gadu.

16. septembris – Mēness pusēnas aptumsums

Gada otrais Mēness aptumsums būs vērojams arī Eiropas austrumos – tāpat kā Āzijā, Austrālijas rietumos un Āfrikas austrumos.

13. un 14. decembris – Geminīdu meteoru plūsma

Geminīdu meteoru plūsma, kuru izraisa asteroīda «3200 Phaethon» atstātā putekļu aste, tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām. Tās laikā iespējams novērot pat līdz 120 meteoriem stundā, taču 2016. gada nogalē gandrīz pilnā Mēness dēļ būs redzami vien paši spožākie meteori.