“Ļoti daudz kas notiek neizdiskutējot, un diemžēl šie politiskie lēmumi nav tie labākie,” komentējot “pieminekļu epopeju”, TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzīst Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" aicina iedzīvotājus līdz 11.novembrim iesūtīt priekšlikumus, kādām Latvijas vēsturiskajām personībām, organizācijām, notikumiem vai parādībām būtu veidojami pieminekļi vai cita veida piemiņas objekti pilsētvidē nākotnē, informē biedrības pārstāvis Didzis Šēnbergs.
Pirmdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja Rīgas pieminekļu aģentūras iesniegtos 2024.gada pamatbudžeta grozījumus un papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu 67 258 eiro.
Vai un kad būs nauda "Rail Baltica" projektam un vai Rīgas centrs iegūs jaunus "nepabeigto objektu" vaibstus? Jautājumi, uz kuriem sabiedrība nav saņēmusi konkrētas atbildes. Papildus nesen publiskajā telpā parādījās ziņa 183 000 eiro vērtās militarizētās kompozīcijas izbūvi pie Ādažu bāzes. Šo neseno traču kontekstā iedzīvotājiem dzimusi ideja par "pieminekli" Rīgas centrā.
Padomju un nacistiskā režīma slavinošos objektus Latvijā bija jānojauc līdz 2022. gada novembrim. Šobrīd visi likumā noteiktie un vēl pašvaldību papildus ierosinātie objekti ir demontēti. Uzvaras parks Rīgā ir vienīgā vieta, kas ir labiekārtota, pārējās vietas ir atstātas kā tukši laukumi vai apslēptas zem lapu kaudzēm.
Piecdesmitā dzimšanas diena ir nozīmīgs laika nogrieznis. Ne velti, piemēram, 50. kāzu gadadienu sauc par zelta kāzām, jo tad zelts uz laulības gredzena jau esot nodilis un to atkal par jaunu vajag spodrināt, zeltnešus rotājot ar jauniem laulības riņķiem. Tāpat ir arī ar pieminekļiem – pusgadsimta laikā to akmeņi ir apsūbējuši, pārcietuši zīmīgus likteņa pavērsienus un atkal vajag atgādināt to «pelēkā akmens stāstus». Šoreiz »Vakara Ziņas« aplūko monumentus, kuri šogad svin savu 50. gada jubileju.
Jaunā Rīgas teātra(JRT) režisors Alvis Hermanis sociālajā tīklā facebook publicējis ierakstu, kurā paudis savas pārdomas par pēdējās nedēļās tik aktuālo pieminekļu jautājumu.
Ja latvietim uzjautātu, kurš piemineklis viņam iekritis sirdī un šķiet vissvētākais tēvutēvu zemē, atbilde būtu visai prognozējama. Pirmajā vietā – Brīvības piemineklis, kam atkarībā no mūsu tautieša dislokācijas vietas sekotu Latgales Māra Rēzeknē, Tālavas taurētājs Rūjienā vai Jelgavas Lāčplēsis.
Jautājumā par pieminekļu aizvākšanu sabiedrība drīkst būt emocionāla un tai vajag tādai būt, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Dailes teātra direktors, aktieris Juris Žagars.
Laikā, kad sabiedrībā turpinās diskusijas par to, kuri pieminekļi būtu jānojauc vai jāatstāj, Reinis Pozņaks nācis klajā ar visai kreatīvu ideju, kā vajadzētu šos pieminekļus dēvēt.
Andreja Upīša memoriālais muzejs neatbalsta latviešu rakstnieka pieminekļa demontāžu, tāpēc muzejs ar atklātu vēstuli vērsies pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un Rīgas domes deputātiem.
Partija "Saskaņa" izplatījusi paziņojumu, kurā iebilst pret tādu pieminekļu aizvākšanu no Rīgas, kas veltīti māksliniekiem, rakstniekiem, zinātniekiem un kultūras pārstāvjiem.
Rīgas pašvaldībai šobrīd ir svarīgāki darbi par cīņu ar pieminekļiem, uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), komentējot Rīgas domes Pieminekļu padomes lēmumu par vairāku pieminekļu aizvākšanu.
Piektdien, 3.martā, Rīgas domes Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja sešu pilsētā esošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu. Aizvadītajā nedēļas nogalē arī mūziķis Ralfs Eilands izteicies, kāpēc pieminekļi personām un ielu nosaukumi citām valstīm par godu jau "saknē galīgi garām".
Padomju pieminekļu demontāža vēl neko neatrisina, un Latvijā nav būtībā veikta okupācijas perioda analīze, lai samērotu pretošanās un kolaborācijas dimensijas, piektdien Dailes teātra un fonda "Mākslai vajag telpu" diskusijā "Kā nosargāt valsti" atzina Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals.
Pašvaldībām par okupācijas režīmus slavinošu objektu demontāžu kopumā būs jāizmaksā 645 053 eiro, aprēķinājusi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītā komisija.
Par 90 padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu kopumā 24 pašvaldības līdz 22.novembrim Valsts kasē iesniegušas finansējuma pieprasījumus 778 733 eiro apmērā, informē Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" nosūtījusi trešo vēstuli Daugavpils pilsētas pašvaldībai ar lūgumu skaidrot okupācijas pieminekļa demontāžas organizēšanu, jo pirmajās divās vēstulēs tas neesot izskaidrots, informē organizācija.
Nesen Daugavpilī, kur bija jānojauc veseli trīs padomju armijai veltīti pieminekļi, demontāžu pavadīja daļas pilsētnieku neapmierinātība. Nācās iejaukties policijai. “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, kā pret nekārtībām Daugavpilī attiecas Latvijas iedzīvotāji.