Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi un apzinātu iespēju mainīt izsmēķu bezatbildīgas izmešanas paradumus, “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” un pētījumu kompāniju “SolidData” veica kvantitatīvu sabiedrības paradumu un attieksmes pētījumu. Pētījums atklāja, ka, lai arī sabiedrība aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā ikdienā, tomēr ne līdz galam izprot cigarešu izsmēķu potenciālo draudu ekoloģijai un to ietekmi uz vidi.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE) pērnā gada izskaņā publicēja pētījumu “Baltic Media Health Check 2018-2019”. Sadaļā par interneta ziņu portāliem Latvijā ir ierakstīta statistika, kas pilnībā neatbilst patiesajai situācijai. Tā, piemēram, ziņu portālam “Tvnet”, kas ir "Re:Baltica" sadarbības partneris, pierakstīts par 100 000 lietotāju dienā vairāk, nekā redzams oficiālajos datos, vēsta portāls "kasjauns.lv".
36% Latvijas iedzīvotāju finanšu jautājumi rada spriedzi attiecībās ar partneri, un Latvija ar šo rādītāju apsteidz gan savus Baltijas kaimiņus, gan arī Eiropas vidējo rādītāju (26%), secināts Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumā (European Consumer Payment Report 2019), ko veicis Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.
Neatkarīgu ekonomistu veiktā analīzē par "elastīgās ekonomikas" veidošanos, aplūkotas 19 galvenās valstis, vēršot uzmanību elastīgi izmantojamu darba telpu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei uz sekundāras un terciāras nozīmes pilsētām un piepilsētas zonām gan šobrīd, gan laikā līdz 2029. gadam.
Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Šobrīd Bērnu slimnīcā norit klīnisks pētījums, kura ietvaros bez maksas ir iespējams saņemt pamata vakcināciju pret ērču encefalītu - pirmās trīs devas, kas pasargās no saslimšanas līdz pirmajai revakcinācijai, liecina informācija slimnīcas mājaslapā.
Arheoloģiskajā materiālā gandrīz vienīgā liecība par kultūru tradicionālajā izpratnē ir rotas un ornamenti. Nule klajā nākušajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pētnieces Baibas Vaskas grāmatā Rotas un ornaments Latvijā līdz 13. gadsimtam pirmo reizi apkopots apjomīgs materiāls par ornamentu veidošanos un attīstību mūsu valsts teritorijā.
Latvijas iedzīvotāji kopumā savu laimes izjūtu novērtējuši salīdzinoši augstu, laimes indeksam sasniedzot 70 no 100 punktiem, noskaidrots starptautiskā pētījumā "Laimes indekss", ko astoņās valstīs veicis mājokļu attīstītājs "Bonava" un pētījumu aģentūra "Cliente".
8,2% Latvijas jauniešu vecumā no 14 līdz 17 gadiem atzīst, ka ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, savukārt 15,7% norāda, ka ir pārdomājuši konkrētu veidu, vietu vai rīcību pašnāvības izdarīšanai, liecina Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāna un Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja Toma Pulmaņa veiktais pētījums.
Vairākums Latvijas krievvalodīgo kopumā ir lepni, ka dzīvo Latvijā, liecina pētījumu kompānijas SIA "Latvijas fakti" veiktās aptaujas dati, kas ietverti Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieces Ievas Bērziņas pētījumā.
Latvijā 33% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nepilngadīgi, ir izdevies iegādāties alkoholiskos dzērienus, neuzrādot personas apliecinošus dokumentus, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas un pētījumu kompānijas "Norstat" aptaujas dati.
Šogad teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas (18. novembra) svētku nozīme (11% – noteikti jā; 36% – drīzāk jā). Savukārt pretējās domās ir nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 36% iedzīvotāju (27% – noteikti nē; 9% – noteikti nē). Pēdējo sešu gadu laikā būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies 18. novembra svētku nozīme (pieaugums par 6 procentpunktiem, 2013. gadā tā uzskatīja 41% iedzīvotāju). Potenciāli šis pieaugums ir skaidrojams ar plašo valsts simtgades svinēšanu, kas ilgst un vēl ilgs vairākus gadus, kā rezultātā pieaug sabiedrības saliedētība un kopīga svētku svinēšana.
Vismaz 50% Latvijas iedzīvotāju domā, ka skolā nodarbībās vai mācību materiālos būtu jāiekļauj informācija par seksuālajām minoritātēm, bet aptuveni 40% tam pilnībā iebilst, liecina Eirobarometra pētījums.
Vairums vecāku, kuri audzina bērnus vecumā no 11 līdz 19 gadiem, uzskata, ka viņu bērni ar naudu rīkojas apdomīgi un atbildīgi. Tomēr ģimenes budžeta pārvaldīšanu eksperimentālā kārtā savam bērnam puslīdz droši būtu gatavi uzticēt vien 44% pieaugušo, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Un tikai 20% ir pārliecināti, ka šāds eksperiments beigtos ar pozitīvu iznākumu ģimenes maciņam.
Šogad Latvijā Emocionālās veselības nedēļa norisināsies no 7. līdz 11. oktobrim. Pasākumi, kas saistīti ar emocionālās veselības uzlabošanu, norisināsies Pasaules Psihiskās veselības dienas, ko visā pasaulē atzīmēs 10. oktobrī, ietvaros. Tuvojoties šai dienai, pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar jau otro gadu veica Latvijas strādājošo aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, kā viņi šobrīd vērtē savu emocionālo stāvokli darbā.