8,2% Latvijas jauniešu vecumā no 14 līdz 17 gadiem atzīst, ka ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, savukārt 15,7% norāda, ka ir pārdomājuši konkrētu veidu, vietu vai rīcību pašnāvības izdarīšanai, liecina Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāna un Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja Toma Pulmaņa veiktais pētījums.
Vairākums Latvijas krievvalodīgo kopumā ir lepni, ka dzīvo Latvijā, liecina pētījumu kompānijas SIA "Latvijas fakti" veiktās aptaujas dati, kas ietverti Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieces Ievas Bērziņas pētījumā.
Latvijā 33% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nepilngadīgi, ir izdevies iegādāties alkoholiskos dzērienus, neuzrādot personas apliecinošus dokumentus, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas un pētījumu kompānijas "Norstat" aptaujas dati.
Šogad teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas (18. novembra) svētku nozīme (11% – noteikti jā; 36% – drīzāk jā). Savukārt pretējās domās ir nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 36% iedzīvotāju (27% – noteikti nē; 9% – noteikti nē). Pēdējo sešu gadu laikā būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies 18. novembra svētku nozīme (pieaugums par 6 procentpunktiem, 2013. gadā tā uzskatīja 41% iedzīvotāju). Potenciāli šis pieaugums ir skaidrojams ar plašo valsts simtgades svinēšanu, kas ilgst un vēl ilgs vairākus gadus, kā rezultātā pieaug sabiedrības saliedētība un kopīga svētku svinēšana.
Vismaz 50% Latvijas iedzīvotāju domā, ka skolā nodarbībās vai mācību materiālos būtu jāiekļauj informācija par seksuālajām minoritātēm, bet aptuveni 40% tam pilnībā iebilst, liecina Eirobarometra pētījums.
Vairums vecāku, kuri audzina bērnus vecumā no 11 līdz 19 gadiem, uzskata, ka viņu bērni ar naudu rīkojas apdomīgi un atbildīgi. Tomēr ģimenes budžeta pārvaldīšanu eksperimentālā kārtā savam bērnam puslīdz droši būtu gatavi uzticēt vien 44% pieaugušo, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Un tikai 20% ir pārliecināti, ka šāds eksperiments beigtos ar pozitīvu iznākumu ģimenes maciņam.
Šogad Latvijā Emocionālās veselības nedēļa norisināsies no 7. līdz 11. oktobrim. Pasākumi, kas saistīti ar emocionālās veselības uzlabošanu, norisināsies Pasaules Psihiskās veselības dienas, ko visā pasaulē atzīmēs 10. oktobrī, ietvaros. Tuvojoties šai dienai, pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar jau otro gadu veica Latvijas strādājošo aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, kā viņi šobrīd vērtē savu emocionālo stāvokli darbā.
Mūsdienu cilvēka dzīve nav iedomājama bez regulāras ielūkošanās viedtālruņa ekrānā. Šis ir tas gadījums, kad ieraduma spēks ir izmērāms: "OnePlus" apkopojis amizantākos eiropiešu ekrānu ritināšanas paradumus, un, izrādās, tos iespējams izteikt simtos metru!
Laikam kļūstot vēsākam, palielinās risks saslimt ar dažādām vīrusa infekcijām. Gjensidige Latvija veiktā pētījuma* dati liecina, ka gandrīz puse (49%) iedzīvotāju saslimšanas gadījumā izvēlas palikt mājās un nestrādāt. Tikmēr kaimiņvalstīs – gan Lietuvā, gan Igaunijā iedzīvotāji vairāk nekā Latvijā cenšas strādāt no mājām vai tomēr apmeklēt darbu arī saslimšanas gadījumā.
Vai fakts, ka vairums darba ņēmēju ir kopumā apmierināti ar savu darbu (72%), liecina, ka organizācijās nav aktuālu jautājumu, problēmu vai izaicinājumu? Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar sadarbībā ar Latvijas Organizāciju psihologu biedrību darba ņēmējiem Latvijā lūdza norādīt, vai un kādas viņu pašreizējā darba vietā ir tēmas, par kurām varētu teikt: “zina, redz visi, bet par tām skaļi nerunā”?
Teju puse - 43% - Latvijas iedzīvotāju neveido nekādus uzkrājumus savai finanšu drošībai nākotnē, kaut arī vienlaikus lielākā daļa atzīst, ka nejūtas pilnīgi droši par savu nākotnes situāciju, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) veiktā pētījuma dati.
Latvijā vairums iedzīvotāju nav informēti par iespēju atgūt bērnu interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus, pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.
Latvijā 66% cilvēkus neinteresē drošība viedtālrunī vai citās digitālajās iekārtās, par to domā tikai 15%, par pētījuma "Digitālās drošības pasākumi" rezultātiem šodien žurnālistiem pastāstīja "Samsung Electronics Baltics" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Māris Ķikāns.
Latvijā sievietes ar augstāko izglītību pelna vidēji par 20% mazāk nekā vīrieši ar tādu pašu izglītības pakāpi, bet sievietēm ar vidējo izglītību šie ienākumi ir par 28% mazāki, salīdzinot ar vidējo izglītību ieguvušajiem vīriešiem, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma "Education at a Glance 2019" rezultāti.
Latvijā izdevumi izglītībai ir palielinājušies, lai arī skolēnu un studentu skaits ir samazinājies, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktā pētījuma "Education at a Glance 2019" rezultāti.
Elektroniskās cigaretes bieži tiek uzskatītas par veselīgāku alternatīvu klasiskajām cigaretēm, taču izrādās, ka tā nebūt nav. Amerikas medicīnas koledžā veikts pētījums atklājis, ka elektronisko cigarešu smēķēšana, jeb tautā sauktā "veipošana", var veicināt plaušu nosprostošanos, vēsta "Daily Mirror".
Latvieši vēlas, lai viņu kolēģi ir kompetenti profesionāļi, kuri dalās ar savām zināšanām, bet tai pašā laikā, lai kolēģi darba vietā būtu draudzīgi un jokotos. Igaunijā un Lietuvā viedokļi, kādam jābūt kolēģim, atšķīrās.
Vairākumam Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no vecuma, 1.septembris asociējas tieši ar jaunā mācību gada sākumu, ko atklāj pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar TNS" veiktais pētījums.
Latvijas iedzīvotāju vidū samazinājies tabakas izstrādājumu patēriņš, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktais pētījums, taču arvien pieaug dažādu elektronisko smēķēšanas ierīču popularitāte. Elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars strauji palielinājies jauniešu vidū, secina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pētniecības un statistikas departamenta speciāliste Una Mārtiņsone.