19% jeb teju piektdaļa autovadītāju, uzsākot braukt mīnus grādos, nepārliecinās, vai ceļš ir apledojis, jo uzskata, ka brauc uzmanīgi. Par to liecina pirmais "GO atbildīgas braukšanas indekss", kas ir Vislatvijas braukšanas kultūras pētījums, kas atspoguļo autovadītāju izpratni un attieksmi pret atbildīgu auto vadīšanu.
Kopš augusta "Kantar" Covid-19 barometra pētījuma datos iekļauj arī iedzīvotāju segmentu izpēti, atkarībā no viņu rīcības stratēģijas un uzskatiem par krīzes pārvarēšanu.
Teju visi jeb 99% vecāku piekrīt, ka uzturam ir nozīmīga loma bērna vispārējās veselības nodrošināšanā, liecina Bērnu slimnīcas veselīga uztura kustības "Ēstprieks" ietvaros veiktais pētījums.
76% Latvijas diasporas jauniešu nemācās un nestudē, 22% mācās vai studē ārzemēs, savukārt tikai 2% studē vai mācās Latvijā, liecina jaunākā diasporas pētījuma "Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā" dati.
Darbs no mājām var radīt grūtības koncentrēties un būt produktīvākiem. Cieš arī darba un privātās dzīves līdzsvars, 14% aptaujāto atzina, ka tas ir strauji pasliktinājies.
Ar D vitamīnu bagātinātu produktu ražošana ir iespēja mazināt D vitamīna deficītu – gan bērnu, gan pieaugušo, tajā skaitā senioru un citu mazāk aizsargāto sabiedrības grupu, kā arī grūtnieču, vidū.
Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.
Visbiežāk izjustās Latvijas iedzīvotāju emocijas pēdējā mēneša laikā bijušas - satraukums, tas bijis dominējošā emocija pusei iedzīvotāju (50%), tam seko prieks, ko izjutusi 43% sabiedrības un nomāktība, kas skārusi 34% respondentu. Tāpat bieži izjustas skumjas un aizkaitināmība (32%), noskaidrots Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptauja.
71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā, savukārt tikai 27% norādījuši, ka savu D vitamīna līmeni organismā novērtē kā pietiekamu, liecina Latvijā veiktasi "Norstat" pētījums.
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs (Centrs) 2020.gada nogalē (novembrī un decembrī) īstenoja apjomīgu pētījumu iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi.
Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājama iepakojuma, liecina kampaņas "Gudri pakot - gudri šķirot" ietvaros veiktā analīze.
Pagājušā gada maijā iedzīvotāji bija noskaņoti daudz pesimistiskāk - toreiz ienākumu kritumu prognozēja 40% respondentu, savukārt uz pieaugumu cerēja vien 5% aptaujāto.
Vairāk kā puse pētījuma respondentu - 66% apzinās, ka plastmasas piesārņojums ietekmē gan vidi, gan viņus personīgi. Taču joprojām ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka piesārņojums atstāj ietekmi tikai uz vidi, liecina veiktās aptaujas "Plastmasas atkritumu ietekmes apzināšanās" dati.
Attālinātās strādāšanas laikmetā aizvien lielāku nozīmi iegūst elektroniskie risinājumi. Šobrīd jau 38,5% uzņēmumu izmanto automātisku rēķinu sagatavošanu un piegādi, tādējādi atvieglojot darbu grāmatvežiem un parūpējoties par ātrāku naudas apriti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Dārzkopības institūta pētnieku grupa noslēgusi darbu pie 102 869 eiro vērtā pētījuma "Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā" valsts pētījumu programmā "Covid-19 seku mazināšanai", taču augstskola norāda, ka publiski pieejamā un kritizētā pētījuma versija ir melnraksts.
Sociālo mediju lietotāji pauž neizpratni un sašutumu par valsts finansēto pētījumu “Covid-19 seku mazināšanai”, kur daļu no visa projekta aizņem dažādu ēdienu pagatavošanas receptes.
Ārkārtējā situācija pavasarī bija kā nepatīkama modināšana jaunai realitātei: brīva piegādes laika atrašana pārtikas preču piegādei mājās kļuva par mazu brīnumu, preču kurjeri, labs televīzijas saturs un bez pārrāvuma funkcionējoša tiešsaistes sapulču platforma pēkšņi ieguva nozīmi. Tikai retais šaubītos, ka mūsu patēriņa paradumi un pat attieksme pret darbavietu un ģimeni šogad ir mainījusies. Cik ļoti mēs šodien novērtējam darbu no mājām, būšanu kopā ar saviem bērniem un iepirkšanos klātienē? Uz šiem jautājumiem atbild tirgus izpētes grupas RAIT pētījums, kas tika veikts aprīlī, jūlijā un oktobrī visās trijās Baltijas valstīs.
Latvijā vairums jeb 74% mājsaimniecību izlietotās PET pudeles un metāla skārdenes pirms izmešanas atkritumu konteineros uzglabā saplacinātas, liecina depozīta sistēmas operatora predententa “Nulles depozīts” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums.
Iedzīvotāji retāk iziet ārpus mājas, un daļai sabiedrības mainījies arī strādāšanas veids - no ierastajām darba vietām birojos bija jāpārceļas pie virtuves galdiem mājās. Turklāt pārmaiņas notika gluži vai vienas nakts laikā. Līdz ar to pandēmija ir radījusi augsni lielam attālinātā darba eksperimentam.