Pētījums: 91% respondentu ir apmierināti ar savu ģimenes ārstu
Tikai 9% respondentu nav apmierināti ar savu ģimenes ārstu, savukārt 91% pauž apmierinātību. Tajā pašā laikā 76,5% norāda, ka ir apgrūtināta piekļuve ģimenes ārstam (52,9% - neapmierina darba laiks, 31,8% - atrašanās vieta, bet 15,3% norāda, ka ģimenes ārstiem ir pārāk īsas darba stundas), secināts Biznesa augstskolas Turība absolventes Ingunas Zelgalves pētījumā. Kopumā ar veselības aprūpi ir apmierināti 67,1% aptaujāto, bet neapmierinātību pauž 32,9%. Pacientu un veselības aprūpes nozares darbinieku apmierinātības līmenis ir ļoti būtisks veselības aprūpes kritērijs, norāda Biznesa augstskolas Turība absolvente Inguna Zelgalve.
Reformas un to rezultāti
Pandēmijas ietekmē, kad papildus esošajām problēmām, aizvien vairāk tiek diskutēts arī par veselības aprūpes nozares darbinieku kapacitāti, skaidrāk iezīmējas nepieciešamība pēc nozares reformas. Veselības aprūpes sistēmas reforma Latvijā tiek realizēta kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Periodiski tiek mainīti tās uzdevumi un reformētas atsevišķas sistēmas sastāvdaļas, taču šī brīža situācija ir skaidri parādījusi, ka veselības aprūpes sistēma nav gatava tik plašai pandēmijai. Covid-19 ietekmē pieaug slodze veselības aprūpes nozarē, kas rada nepieciešamību pēc daudz detalizētāka plāna, budžeta grozījumiem un mūsdienu tehnoloģiju plašākai integrācijai sistēmā.
45,9% vēlas uzlabot pieejamību
Runājot par iedzīvotāju viedokli par reformām un to gaitu, jānorāda, ka 100% respondentu augstu vērtē „zaļo koridoru” ieviešanu, lai nodrošinātu savlaicīgāku un efektīvāku izmeklēšanas un ārstēšanas uzsākšanu primārajiem pacientiem, kuriem ir medicīniski pamatotas aizdomas par ļaundabīgu audzēju. Kopumā respondenti uzskata, ka pēdējos gados veselības aprūpes jomā nekas būtiski nav mainījies un 55,3% norāda, ka Latvijā nepieciešama vērienīga veselības aprūpes reforma. 34,1% uzskata, ka būtiski jāmaina veselības aprūpes finansējums, 22,4% - veselības aprūpes struktūra, bet 45,9% - pieejamība. Veselības aprūpes pieejamību, galvenokārt, ietekmē iedzīvotāju izvēle reģistrēties pie ģimenes ārsta sev izdevīgā reģionā, neefektīva veselības aprūpes pakalpojumu pēctecība, kā arī lielas gaidīšanas rindas pie speciālistiem un uz diagnostiskiem izmeklējumiem. Respondenti neatbalsta slimnīcu reformu un uzskata, ka tas neatbilst iedzīvotāju interesēm. Aptaujātie uzskata, ka iestāžu apvienošana nemainīs veselības aprūpes situāciju valstī vai arī to ievērojami pasliktinās.
Lielākās rindas - uz magnētisko rezonansi un nefrologa vizīti
89% no respondentiem arī ir saskārušies ar gaidīšanu rindā pie speciālista izmeklējuma veikšanai. Ar gaidīšanu rindā, lai veiktu magnētisko rezonansi, saskārušies 71% respondentu, datortomogrāfiju - 53%, bet EHO kardiogrāfiju - 35%, savukārt ar rindu, lai apmeklētu nefrologu, saskārušies 53%, kardiologu - 18%, dermatologu - 12%, pediatru - 15%, bet endokrinologa - 8%.
Procentuālie rādītāji rindām ir salīdzinoši lieli. To papildina arī apstāklis, ka Latvijā ir vieni no sliktākiem dzīvildzes un veselības rādītājiem starp ES dalībvalstīm. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvija atpaliek vairākos būtiskos veselības pamatrādītājos: garīgās veselības, mātes veselības, onkoloģijas un kardioloģijas jomās. Lai uzlabotu situāciju, lielāks uzsvars veselības aprūpes reformā būtu liekams uz jauniešiem, maksimāli popularizējot veselību dzīvesveidu bērnu un jaunu cilvēku vidū, kā arī veicinot izpratni par to ilgtermiņā. Ir nepieciešams turpināt veselības reformas procesus Latvijā, tāpēc jāizvērtē resursi, kā arī jāveic sociālās un ekonomiskās situācijas analīze. Reformas apspriešanai jāiesaista veselības aprūpē strādājošos, medicīnas speciālistus, pašvaldību pārstāvjus, kā arī privātā sektora pārstāvjus un iedzīvotājus. Nepieciešams arī izstrādāt tādu veselības aprūpes sistēmas atalgojuma politiku, kas motivētu jau esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus resursus. Resursu piesaistē par prioritāti jāvirza pacienta vajadzības, nodrošinot viņus ar pieejamiem un kvalitatīvajiem pakalpojumiem iespējami īsākā laikā.