Covid-19 pētījums: vairums iedzīvotāju pārliecināti par veselību un cenšas saglabāt "veselo saprātu"

© AFP/Scanpix/Leta

Salīdzinājumā ar pārējo pasauli Latvijā ir ievērojami vairāk tādu iedzīvotāju, kuri Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai izvēlas distancētu pieeju, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktais pētījums, kas veikts 10. līdz 11.novembrī.

Pētījuma autori skaidro, ka distancētas pieejas piekopējiem ir svarīgi būt līdzsvarotiem, turklāt viņi neizjūt lielu satraukumu par situāciju. Kopumā viņi ir pārliecināti par savu drošību un veselību un cenšas saglabāt "veselo saprātu", kā arī nepazaudēt realitātes sajūtu.

Pētījumā atklājies, ka Latvijā šādu pieeju piekopj 33% respondentu, kamēr pasaulē kopumā - 20%. Tāpat pētījumā secināts, ka kopš augusta ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas distancētu pieeju.

Tomēr nemainīga palikusi tā iedzīvotāju daļa, kuriem "pārdzīvot" šo krīzes situāciju palīdz noteikumu ievērošana, secināts pētījumā. Kopumā 18% aptaujāto izvēlas šādu pieeju, kamēr pasaulē šis īpatsvars ir nedaudz augstāks, proti, 21%. Kopumā, pētījuma autoru ieskatā, tas rosina domāt, ka ierobežojumu nodefinēšana un to ievērošana nav universāls līdzeklis satraukuma mazināšanai. Tas palīdz tikt galā ar emocionālo spriedzi un satraukumu tikai daļai sabiedrības.

Salīdzinājumā ar augustu, līdz ar pieaugumu Covid-19 izplatībā palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri sagaida skaidru rīcības plānu, kas nestu rezultātus un situācijas uzlabojumu. Ja augustā šādu nostāju pauda 9% aptaujātu, tad nesenākajā pētījumā - 16%. Tikmēr pieaudzis arī to respondentu īpatsvars, kuri paļaujas uz to, ka tiks rasts risinājums - augustā 7% aptaujāto pauduši šādu nostāju, kamēr novembrī - 11%.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka Latvijā samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas klaji ignorē Covid-19 esamību un šīs slimības radītos draudus, ietekmi uz sabiedrību un veselības situāciju. Augustā šādu redzējumu pauda 19% aptaujāto, kamēr novembrī - 13%.

Tāpat samazinājusies tā sabiedrības daļa, kas bija izvēlējusies nogaidošu jeb "pārziemošanas" stratēģiju, cerot ka tas viss ātri beigsies. Kritums kopš augusta šajā gadījumā novērots sešu procentpunktu apmērā, novembrī sasniedzot 8%.

Pētījuma autoru ieskatā šie dati Latvijā un pasaulē skaidri parāda, ka līdztekus striktu noteikumu nodefinēšanai, kas palīdz samazināt Covid-19 izplatību, iedzīvotājiem ir vajadzīgs emocionāls līdzsvars, sociāls atbalsts, dialogs un sapratīga komunikācija par ierobežojumiem un to lietderību.

Uzņēmuma "Kantar" Covid-19 pētījuma mērķis ir izprast, kā Covid-19 ietekmē patērētāju rīcību, attieksmi un gaidas. Globālā pētījuma laikā katrā pētījuma vilnī tiek aptaujāti aptuveni 100 000 cilvēku vairāk nekā 60 valstīs. Jaunākais pētījuma vilnis Latvijā veikts 10. līdz 11.novembrī, aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Latvijā

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Svarīgākais