Finansiālā situācija pasliktinājusies gandrīz pusei Latvijas mājsaimniecību

Latvijā 42,3% mājsaimniecību atzinušas, ka to finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, pirmdien "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma par mājsaimniecību finanšu situāciju prezentācijā sacīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Tostarp 13,8% norādījuši, ka to finanšu situācija ir būtiski pasliktinājusies, bet 28,5% iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņu finanšu situācija ir nedaudz pasliktinājusies.

Tajā pašā laikā 12,4% aptaujāto minējuši, ka šogad viņu mājsaimniecības finanšu situācija ir nedaudz uzlabojusies, 1,8% aptaujāto iedzīvotāju pauduši, ka viņu finanšu situācija ir būtiski uzlabojusies, bet 41,9% atbildējuši, ka šogad viņu mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies.

Kropa sacīja, ka līdzīgs ir arī iedzīvotāju vērtējums par nākamo gadu - 13,7% aptaujāto pauduši uzskatu, ka 2021.gadā viņu mājsaimniecības finanšu situācija būtiski pasliktināsies, bet 24% minējuši, ka nākamgad viņu mājsaimniecību finanšu situācija nedaudz pasliktināsies.

Vienlaikus 13,8% aptaujāto prognozējuši, ka nākamgad viņu mājsaimniecības finanšu situācija nedaudz uzlabosies, bet 2,5% domā, ka 2021.gadā viņu mājsaimniecības finanšu situācija būtiski uzlabosies.

Kropa sacīja, ka vērtējums par mājsaimniecību finanšu situāciju šogad un arī nākamgad ir negatīvākais kopš 2013.gada, kad "Swedbank" Finanšu institūts sāka šo pētījumus. "Tie, kuriem jau šis gads ir radījis būtisku robu mājsaimniecības budžetā, arī uz nākamo gadu raugās visai pesimistiski. Puse no tiem iedzīvotājiem, kuru mājsaimniecībās finanšu situācija pasliktinājās šogad, saka, ka arī nākamgad tā turpinās pasliktināties. Tomēr, ja salīdzina šī gada novērtējumu ar nākotnes prognozēm, tās ir optimistiskākas," viņa teica.

Vienlaikus Kropa norādīja, ka saskaņā ar statistikas datiem, šogad turpinājās vidējās neto algas pieaugums, trešajā ceturksnī sasniedzot 844 eiro mēnesī, salīdzinot ar 793 eiro mēnesī pērn. Tāpat arī kopējā inflācija šogad bija 0,4%, salīdzinot ar 2,8% pagājušajā gadā.

"Lai arī vidējā darba alga joprojām saglabā augšupejošu tendenci, tam pretī novērojams nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara kritums, turklāt eksperti brīdinājuši, ka vīrusa patieso ietekmi uz darba tirgu sajutīsim ar laika nobīdi," komentēja Kropa.

Viņa piebilda, ka mājsaimniecību pirktspēja patlaban aug straujāk nekā patēriņš, tāpēc veidojas uzkrājumu rezerve. Šogad pirmajā pusgadā rezidentu noguldījumi bija pieauguši līdz 7,943 miljardiem eiro, salīdzinot ar 7,568 miljardiem eiro pagājušā gada beigās.

Tāpat Kropa minēja, ka visbūtiskāk ar negatīvu ietekmi mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ir ietekmējuši pārtikas tēriņi un izdevumi par mājokli. Trešajā vietā ar negatīvu ietekmi ir izdevumi veselības jomā.

Savukārt mazāk nekā citus gadus 2020.gadā ģimenes atvēlējušas transporta izdevumiem, kas skaidrojams gan ar degvielas cenu kritumu, gan ar ierobežotajām pārvietošanās iespējām, darbu un mācībām no mājām. Tāpat sabiedrība neitrāli vērtē nodokļu izmaiņu ietekmi uz savām finansēm un saredz mazāku tēriņu pieaugumu valsts likumdošanas izmaiņu rezultātā.

Puse jeb 50% no aptaujātajiem atbildējuši, ka šogad viņu ienākumi samazinājušies Covid-19 pandēmijas ietekmē, kamēr 6% atbildējuši, ka Covid-19 ietekme uz ienākumiem bijusi pozitīva. Tāpat 46% aptaujāto minējuši, ka viņiem ir nācies ķerties pie uzkrājumiem, lai nodrošinātu vajadzības, līdz ar to uzkrājumi gājuši mazumā.

Pēc Kropas teiktā, ienākumu izmaiņas 42% aptaujāto šogad vērtējuši negatīvi, bet 19% - pozitīvi. Tāpat 37% respondentu norādījuši, ka šogad bija grūtības "savilkt galus", bet 12% atbildējuši, ka šajā ziņā viņu situācija ir uzlabojusies.

Tāpat šogad pieaugušas iedzīvotāju bažas par darbavietu - 34% sagaida negatīvas pārmaiņas, bet 14% - pozitīvas. Iepriekšējos trijos gados negatīvas pārmaiņas attiecībā uz darbavietu sagaidīja 23-26% iedzīvotāju.

"Swedbank" Finanšu institūta pētījums "Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās" veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts 2020.gada novembrī.